Reaģējot uz Krievijas Ģenerālprokuratūras mēģinājumu pārbaudīt Baltijas valstu neatkarības atzīšanas likumību, Lietuvas prokuratūra varētu pārbaudīt pašas Krievijas leģitimitāti, uzskata pirmais Lietuvas valsts vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas 1990.gadā Vītauts Landsberģis.
Landsberģis pauda uzskatu, ka Lietuvai nevajadzētu iesaistīties diskusijās un pievērst lielu uzmanību Krievijas Ģenerālprokuratūras sāktajai izmeklēšanai. Viņš sacīja, ka Maskava šādi mēģina izraisīt strīdu.
«Viņi (Krievija) atkal mēģina izprovocēt kādu strīdu. Mūsu politiķi, Seima deputāti arī varētu vērsties pie Lietuvas prokuroriem ar jautājumu, vai Krievija ir leģitīma.
Jo Krievija varbūt ir neleģitīma tāpēc, ka gāza caru, nogalināja viņu kopā ar viņa bērniem, tātad kā tā var būt leģitīma valsts?» jautāja Landsberģis.
«Kāpēc tagad?
Tāpēc, ka viņiem nav no darīt, vai tāpēc, ka viņiem ir kāds plāns. Viņi vienmēr pārbauda mūs, pārbaudot mūsu jutīgumu vai briedumu.
Ja mums trūkst brieduma, mēs sākam justies neapmierināti un sākam pierādīt, ka esam leģitīmi, tad viņi var teikt, ka šis jautājums ir apspriežams. Nav vērts pat tam pievērst uzmanību vai to apspriest,» sacīja Landsberģis.
Jau ziņots, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi saistībā ar PSRS Valsts padomes lēmuma par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu 1991.gadā likumību. Šādu pārbaudi Ģenerālprokuratūra sākusi pēc tam, kad Krievijas Valsts deputāti no valdošās partijas «Vienotā Krievija» Jevgeņijs Fjodorovs un Antons Romanovs aicināja izvērtēt, vai PSRS Valsts padome tika izveidota nelikumīgi un bija nekonstitucionāla varas institūcija, kura pieņēma vairākus lēmumus, kas «radīja milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, valsts drošībai un aizsardzības spējai, iedarbināja mehānismus, kas sagrāva vienoto valsti».
Valsts domes deputātu vēstulē Krievijas ģenerālprokuroram Jurijam Čaikam norādīts, ka 1991.gada 5.septembrī bez noteiktajā kārtībā veiktajiem grozījumiem PSRS Konstitūcijā tika izveidota jauna, toreizējā valsts pamatlikumā neparedzēta un līdz ar to nekonstitucionāla valsts varas institūcija - PSRS Valsts padome, kuras lēmumiem bija obligāts raksturs.
Vēstules autori norāda, ka padome izveidota saskaņā ar PSRS likumu par valsts varu un pārvaldi pārejas periodā, bet Valsts padomes pirmie trīs pirmie pieņemtie lēmumi bija par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atzīšanu, kas «nostiprināja to, ka no PSRS tiek atrauta būtiska tās stratēģiski nozīmīgas teritorijas daļa, tiek zaudētas jūras ostas un akvatorija, tiek sagrauta vienotā valsts aizsardzības telpa, pārrauti ekonomiskie sakari ar Baltijas jūras piekrastes valstīm». PSRS Valsts padome lēmumus par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atzīšanu pieņēma savā pirmajā sēdē 1991.gada 6.septembrī.
