Krievijas pilsonis Vladimirs Špitaļovs ir vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt, vai bija likumīga Viskrievijas Satversmes sapulces izklīdināšana 1918.gadā un tai sekojošā Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (KPFSR) un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) dibināšana, vēstīja Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN.
Špitaļovs iesniegumā Krievijas ģenerālprokuroram Jurijam Čaikam lūdz pārbaudīt, vai bija atbilstošas likumdošanai Viskrievijas strādnieku, zemnieku un zaldātu deputātu padomju centrālās izpildkomitejas (VCIK) un Tautas komisāru padomes (TKP) darbības, 1918.gadā izklīdinot Viskrievijas Satversmes sapulci.
«Es atnācu uz Ģenerālprokuratūras sabiedrisko pieņemšanas telpu iesniegt pieteikumu par Satversmes sapulces izklīdināšanas un tās rezultātā notikušās KPFSR dibināšanas likumības pārbaudi,» Špitaļovs paziņoja savā «Facebook» lapā.
Vērtējusi arī vēsturiskās tiesības uz Krimu
Pieteikuma iesniedzējs lūdz Ģenerālprokuratūru sniegt šādus paskaidrojumus saistībā ar to, ka tā agrāk pieņēma lēmumu par to, ka Krimas apgabala pievienošana Ukrainas PSR 1954.gadā bijusi nelikumīga, kā arī sāka pārbaudīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atzīšanas 1991.gadā likumību.
«Kā zināms, Satversmes sapulce tika ievēlēta demokrātiska tautas gribas izpauduma gaitā un 1918.gada 6.janvārī tā pasludināja Krievijas Demokrātisko Federatīvo Republiku. Tomēr tajā pašā dienā spēki, kurus kontrolēja VCIK un TKP, vardarbīgi pārtrauca Viskrievijas Satversmes sapulces darbu un VCIK publicēja «Dekrētu par Satversmes sapulces atlaišanu»,» teikts pieteikumā.
Špitaļovs lūdz pārbaudīt, vai bija likumīga VCIK izveidošana, kā arī pārbaudīt KPFSR un PSRS dibināšanas likumību, ņemot vērā Satversmes sapulces vardarbīgo atlaišanu.
Krievijas Sabiedriskā palāta pirms tam paziņoja, ka likuma pieņemšana Krievijā par Krimas «nelikumīgu» nodošanu Ukrainai 1954.gadā radīs precedentu teritoriālām pretenzijām pret citām Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīm, pirmām kārtām pret Kazahstānu un Baltkrieviju.
