Grieķijas iedzīvotājiem svētdien referendumā jābalso par «jā,» lai atbalstītu kreditoru piedāvāto glābšanas programmu apmaiņā pret bargākiem taupības pasākumiem, vai ar «Nē,» lai atbalstītu valdības pūliņus iegūt labākus nosacījumus. «Reuters» fotogrāfi šajās dienās paviesojās nomaļākās Grieķijas vietās, kur ikdiena ir skarba, trūkst darba un ir tālu no tūristiem domātās kūrortu glances.
Grieķi viedokļos ir sašķelti: vieni uzskata, ka valsti ekonomiskās grūtībās novedušas tieši Eiropas kreditoru prasības, savukārt citi atzīst, ka valsts dzīvo pāri saviem līdzekļiem vai arī par vienīgo valsts nākotni uzskata arī turpmāku dalību Eirozonā.
«Eiropas Savienību neuztrauc, ir man nauda vai nav,» «Reuters» saka Leonidas Tsiros, kurš laiku nosit, dzerot kafiju un smēķējot cigaretes kādā kafejnīcā Elefsinā. Vīrietis jau kopš 2010. gada ir bez darba.
«Un nu jau man ir vienalga, vai mēs pametīsim Eiropu,» viņš saka, kamēr kāds cits kafejnīcas klients viņa teikto atbalst, vairākkārt izkliedzot «nē».
Elefsina atrodas uz ziemeļrietumiem no Atēnām, un ir mājvieta valsts lielākajam eļļas rafinēšanas uzņēmumam. Šeit vairums iedzīvotāju svētdien gaidāmajā referendumā balsos «nē». Viņi ir pārliecināti, ka aizdevēju uzliktie ierobežojumi kavē valsts atlabšanu no ekonomiskajām grūtībām, mākslīgi bremzējot ekonomiskos procesus. Ja ne aizdevēji, grieķi jau sen grūtības būtu pārvarējuši, tā uzskata daudz «nē» nometnes pārstāvji.
Viedokļi daļās arī galvaspilsētā Atēnās. Tomēr šeit ir daudz vairāk «jā» nometnes pārstāvju. Viens no viņiem ir skolotājs Mihalis Fioravantes, kurš saka, ka, balsojot «jā,» situācija būs grūta, taču, aizdevēju prasības noraidot, valsti sagaidot kara laikam līdzīgi apstākļi.
«Tas atmetīs Grieķiju atpakaļ tajā situācijā, kādu piedzīvoja mans tēvs un māte Vācijas okupācijas laikā. Es uzaugu, klausoties stāstos par badu un nāvi. Ja mēs atteiksimies no eiro, tas notiks nedaudz citā veidā, bet iznākums būs tas pats,» viņš saka.
