Pēc Grieķijas referenduma ES sasauc ārkārtas samitu

LETA/REUTERS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Reaģējot uz Grieķijas referenduma iznākumu, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks otrdien sasauc eirozonas līderu samitu.

(Papildināts viss teksts.)

«Sasaucu eirosamitu otrdienas vakarā plkst. 18 (plkst. 19 pēc Latvijas laika), lai apspriestu situāciju pēc referenduma Grieķijā,» svētdienas vakarā tviterī paziņoja Tusks.

Jau vēstīts, ka svētdien referendumā 61,31% grieķu nobalsoja pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par «ilgspējīgu risinājumu».

Ciprs paziņoja, ka ir gatavs turpināt sarunas, bet atzina, ka viegla risinājuma nebūs.

Daudzi Eiropas politiskie līderi pirms referenduma izteicās, ka balsojums būtībā ir ne tikai par kreditoru priekšlikumiem, bet par Grieķijas dalību eirozonā.

Lai apspriestu Grieķijas referenduma rezultātus, šodien Parīzē plāno tikties Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele. Savukārt otrdien pirms eirozonas līderu samita Briselē gaidāma arī eirozonas finanšu ministru sanāksme, bet eirozonas finanšu ministru vietnieki tiksies jau šodien.

Merkele un Olands jau svētdienas vakarā pa telefonu apsprieda referenduma rezultātus, atklāja Merkeles birojs, piebilstot, ka abi līderi bijuši vienisprātis, ka «grieķu tautas balsojums ir jārespektē».

Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žanam Klodam Junkeram šorīt plānota telefonkonference ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentu Mario Dragi, Tusku un Deiselblūmu.

Junkeram šovakar un rīt paredzētas arī konsultācijas ar eirozonas dalībvalstu līderiem un Eiropas Savienības (ES) institūciju vadītājiem, atklāja EK.

Tikmēr Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs paziņojis, ka ES tagad vajadzētu sākt apspriest iespējamo humāno palīdzību Grieķijai.

«Vienkāršajiem cilvēkiem, pensionāriem, slimajiem cilvēkiem un bērniem bērnudārzos nevajadzētu maksāt par dramatisko situāciju, kurā valdība tagad novedusi valsti,» paziņoja Šulcs.

Viņš arī pauda skepsi par Grieķijas valdības solījumiem, ka pēc kapitāla plūsmas kontroles pasākumiem nedēļas garumā bankas pirmdien vai otrdien spēs atvērt savas durvis.

Šulcs sacīja, ka viņaprāt šādi solījumi ir bīstami.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu