Eiropas līderi svētdien pauda neapmierinātības un piesardzības caurvītu viedokli pēc tam, kad vēlētāji Grieķijā ar vairāk nekā 61% atbalstu noraidīja starptautisko aizdevēju prasīto reformu pieņemšanu.
Eiropas līderi pauž neapmierinātību un piesardzību par Grieķijas referenduma rezultātiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grieķijas Iekšlietu ministrijas publiskotie rezultāti pēc visu balsu saskaitīšanas liecina, ka pret starptautisko aizdevēju prasību pieņemšanu balsojuši 61,31% referenduma dalībnieku, bet par bija 38,69%. Referendumā piedalījās 62,5% balsstiesīgo Grieķijas iedzīvotāju.
Daudz nožēlas un neizpratnes vārdu
Eiro zonas finanšu ministru grupas (eiro grupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms pauda nožēlu par referenduma rezultātiem pēc tam, kad iepriekš brīdināja, ka starptautisko aizdevēju priekšlikumu noraidīšana varētu novest pie Grieķijas aiziešanas no vienotās valūtas zonas.
«Ņemu vērā Grieķijas referenduma rezultātus. Šāds rezultāts ir neapskaužama izvēle Grieķijas nākotnei,»
paziņojumā atzina Nīderlandes finanšu ministrs.
Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels pauda vēl drūmāku viedokli par taupības pasākumu nogurdināto Grieķijas iedzīvotāju nosūtīto vēstījumu pēc tam, kad viņi pauda atbalstu premjerministra Alekša Cipra aicinājumam sniegt viņam mandātu censties panākt labvēlīgāku vienošanos par parādu, kas ietver parāda atlaišanu.
Gabriels apsūdzēja Cipru par «pēdējo tiltu, kurus Eiropa un Grieķija varēja šķērsot kompromisa atrašanai, nojaukšanu».
«Sakot nē eiro zonas noteikumiem .. sarunas par miljardiem eiro glābšanas aizdevumu programmās ir grūti iedomāties,» sacīja Vācijas vicekanclers
laikrakstam «Tagesspiegel», runājot par Grieķijas lūgumu sākt jaunu aizdevuma programmu.
Vācijas valdības preses pārstāvis sacīja, ka kanclere Angela Merkele telefoniski ir runājusi par Grieķijas referenduma rezultātiem ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu.
Dedzīga taupības pasākumu aizstāve Merkele, kas svētdien telefoniski sazinājusies arī ar Cipru, «piekrīt, ka Grieķijas iedzīvotāju balsojums ir jāņem vērā».
Eiro zonas divu lielāko ekonomiku līderi aicināja otrdien sasaukt eiro zonas līderu samitu. Tādu ierosinājumu nekavējoties apstiprināja Eiropas Savienības (ES) prezidents Donalds Tusks.
Eiropas Komisija (EK) izplatīja īsu paziņojumu par balsojumu, sakot, ka ciena referenduma rezultātus. EK prezidents Žans Klods Junkers, kurš iepriekš aicināja Grieķijas iedzīvotājus balsot par starptautisko aizdevēju prasību pieņemšanu, pirmdien rīkos telefonkonferenci ar Deiselblūmu un Eiropas Centrālās bankas, kuras ārkārtas aizdevumi palīdzējuši Grieķijas bankām saglabāt likviditāti, prezidentu Mario Dragi.
Lai gan lielākā daļa ES līderu atturējās no savu pirms referenduma pausto brīdinājumu par neskaidro Grieķijas nākotni atkārtošanas, Slovākijas finanšu ministrs Peters Kazimirs paziņoja, ka Grieķija ir spērusi soli uz aiziešanu no eiro zonas.
««Eiro arhitektu» murgs, ka valsts varētu atstāt klubu, šķiet, ir reālistiskākais scenārijs pēc tam, kad Grieķija šodien nobalsoja pret,» mikroemuāru vietnē «Twitter» rakstīja Kazimirs.
Somijas ārlietu ministrs Timo Soini no eiroskeptiskās partijas «Īstenie somi» televīzijas kanālam MTV sacīja, ka Grieķijas nākotne eiro zonā ir atkarīga no Eiropas nodokļu maksātāju «vēlmes maksāt».
«Nevar tā būt, ka viņi Grieķijā nobalso par to, ka viņi saņem citu eiro zonas dalībvalstu nodokļu» ieņēmumus, norādīja Soini.
Baltijas valstis un Polija, kas gan nav eiro zonas sastāvā, arī pauda satraukumu par referenduma iznākumu.
Lietuvas prezidente
Daļa Grībauskaite norādīja, ka Grieķijas iedzīvotāju izvēle «vēl vairāk sarežģī situāciju», bet Igaunijas premjers Tāvi Reivass «Twitter» rakstīja, ka «Grieķijas iedzīvotāju nākotne neizskatās labi».
Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma «Twitter» norādīja, ka balsojums pret aizdevēju prasībām «ļoti sarežģīs jebkādas tālākas sarunas», bet viņas preses pārstāve Aiva Rozenberga vēlāk piebilda, ka «Eiropa tur durvis atvērtas sarunām, ja Grieķija vēlētos atgriezties».
Viedokli izteica arī Krievija, ar kuras prezidentu Vladimiru Putinu Ciprs, šķiet, cenšas veidot labas attiecības. Krievijas ekonomikas ministra vietnieks Aleksejs Lihačevs paziņoja, ka Grieķija «ir spērusi soli uz aiziešanu no eiro zonas».
Vienlaikus pret taupības pasākumiem noskaņotās un eiroskeptiskās partijas uzteica Grieķijas stāšanos pretī ES.
«Tagad ES projekts mirst. Ir fantastiski redzēt Grieķijas iedzīvotāju drosmi pret politisko un ekonomisko terorizēšanu no Briseles puses,» «Twitter» rakstīja Lielbritānijas eiroskeptiskās «Neatkarības partijas» (UKIP) līderis Naidžels Farāžs, kurs pauda atzinību Grieķijas iedzīvotājiem par to, ka viņi ir «nosaukuši ES par blefu».
Spānijas radikāli kreisi noskaņotā partija «Podemos» («Mēs varam»), kas ir tuva sabiedrotā Cipra partijai «Radikāli kreiso koalīcija» (SYRIZA), arī apsveica balsojumu, kas noticis pirms parlamenta vēlēšanām Spānijā šogad, kurās radikāli kreisie spēki varētu gūt lielu atbalstu.
«Šodien Grieķijā uzvarēja demokrātija,» «Twitter» paziņoja «Podemos» līderis Pablo Iglesiass.
Pats Ciprs paziņoja, ka referenduma rezultāts nenozīmē attiecību saraušanu ar Eiropu.
Uzrunā televīzijā pēc referenduma Ciprs uzstāja, ka balsojums nenozīmē attiecību saraušanu ar Eiropu. Viņš ir uzstājis, ka dalība ES ir neatgriezeniska un valstij nav iespēju no valstu bloka aiziet.
«Šis nav mandāts saraut attiecības ar Eiropu, bet gan mandāts, kas stiprina mūsu pozīcijas sarunās panākt dzīvotspējīgu vienošanos,» viņš teica.
Ciprs uzsvēra, ka starptautiskajiem aizdevējiem - Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Komisijai un Starptautiskajam Valūtas fondam - tagad būs beidzot jārunā par plašā 240 miljardu eiro aizdevuma Grieķijai restrukturizāciju.
«Šoreiz uz sarunu galda būs parāds,» solīja Grieķijas premjers.
Tūkstošiem Grieķijas valdību atbalstošo cilvēku Atēnu centrā svinēja referenduma rezultātus, lai gan citi izteica pesimismu par premjera iespējām izpildīt solījumu.
Grieķijas konservatīvās opozīcijas līderis Antonis Samars svētdien paziņoja par savu atkāpšanos. Viņa partija «Jaunā demokrātija» aicināja balsot par starptautisko aizdevēju prasību pieņemšanu.
Grieķija ir finanšu sabrukuma priekšā. Bez finanšu palīdzības un aizdevumiem no Eiropas institūcijām tuvākajā laikā tā būs spiesta izdot dokumentus, kas apliecina valdības aizņemšanos no iedzīvotājiem, vai arī atgriezties pie nacionālās valūtas drahmas.
Otrdien, kad noslēdzās Eiropas puses dalība iepriekšējā aizdevuma programmā, Grieķija nespēja atmaksāt Starptautiskajam Valūtas fondam 1,5 miljardus eiro, kļūstot par pirmo attīstīto valsti, kas neizpilda savas saistības pret šo institūciju. Rezultātā fonds pārtrauca tālāku Grieķijas finansēšanu līdz parāds nav nokārtots.
Eiro zonas finanšu instruments - Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisms (EFSF) - piektdien paziņoja, ka Grieķija oficiāli ir piedzīvojusi valsts maksātnespēju jeb defoltu. EFSF kontrolē 144,6 miljardus eiro Grieķijai aizdoto līdzekļu.
Tiek vēstīts, ka Grieķijas bankas ir gandrīz nelikvīdas pēc tam, kad pirms referenduma izsludināšanas 27.jūnijā noguldītāji steidza izņemt savus līdzekļus no bankām.
Pagājušo pirmdien Grieķijā tika slēgtas bankas, cilvēki varēja bankomātos izņemt vien 60 eiro dienā, bet pārskaitījumus uz ārvalstīm nebija iespējams veikt. Kapitāla kontroles pasākumi ir spēkā jau nedēļu.
Tomēr bez Eiropas Centrālās bankas palīdzības Grieķijas bankām daudzi valsts uzņēmumi bankrotēs un cietīs parastie iedzīvotāji.