Krievija trešdien izmantoja veto tiesības ANO Drošības padomē (DP), bloķējot rezolūcijas pieņemšanu par īpaša tribunāla izveidošanu, kas tiesātu atbildīgos par Malaizijas nacionālās aviokompānijas «Malaysia Airlines» lidmašīnas notriekšanu virs separātistu kontrolētās Ukrainas austrumu daļas pērnā gada jūlijā.
Rezolūciju, kuru izstrādāja Austrālija, Beļģija, Malaizija, Nīderlande un Ukraina, atbalstīja 11 no 15 ANO DP dalībvalstīm. Angola, Ķīna un Venecuēla balsojumā atturējās, bet Krievija izmantoja veto tiesības.
ANO DP sēde sākās, ar klusuma brīdi pieminot 298 cilvēkus, kas gāja bojā, kad šī lidmašīna 2014.gada 17.jūlijā nogāzās Ukrainas austrumos.
Sūdzas par Krievijas izmeklētāju nepielaišanu avārijas vietai
No ANO DP pastāvīgajām dalībvalstīm rezolūciju atbalstīja ASV, Francija un Lielbritānija, kuras apsūdz prokrieviskos separātistus lidmašīnas notriekšanā ar «zeme-gaiss» tipa raķeti «Buk», kuru piegādājusi Krievija.
Krievija noliedz jebkādu savu saistību ar šo katastrofu un tajā vaino Ukrainas armiju.
Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins trešdien aizstāvēja savu valsti, apgalvojot, ka Krievijas izmeklētājiem esot liegta vienlīdzīga piekļuve katastrofas vietai un izmeklēšana šajā tribunālā notiktu «slēgtā veidā».
«Uz kāda pamata tiktu nodrošināta šādas izmeklēšanas objektivitāte?» Čurkins jautāja savā runā ANO DP, kritizējot «agresīvu .. propagandu medijos».
ANO DP pārstāvētās Rietumvalstis, kā arī Austrālija un Nīderlande nosodīja Krieviju par tās uzlikto veto un uzstāja, ka ar to neizdosies apklusināt centienus starptautiski tiesāt lidmašīnas notriekšanas vaininiekus.
«Ir traģiski, ka Krievija izmantojusi tai piešķirto privilēģiju .. lai grautu starptautisko mieru un drošību,» paziņoja ASV vēstniece ANO Samanta Pauere.
«ASV stingri uzskata, ka tie, kas izdarīja šo neizsakāmo noziegumu, nevar palikt nenosaukti un nesodīti. Nesodāmības nevar būt un nebūs,» piebilda Pauere.
Lidmašīna, kas lidoja no Amsterdamas uz Kualalumpuru, 2014.gada 17.jūlijā nogāzās Ukrainas austrumos. Aviolainerī bija 298 cilvēki, kas visi gāja bojā.
Starp bojāgājušajiem bija 39 Austrālijas pilsoņi. Austrālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa trešdien personīgi bija ieradusies uz ANO DP sēdi un kritizēja Krievijas veto.
Lielākā daļa lidmašīnas pasažieru bija Nīderlandes pilsoņi. Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Kunderss pauda «dziļu vilšanos» par Krievijas rīcību.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins tieši apsūdzēja Krieviju. «Nevar būt nekādu iemeslu pretoties tam (tribunāla izveidošanai), ja vien paši neesat vainīgi. Šis tribunāls ir domāts patiesības noskaidrošanai. Ja baidāties no patiesības, tad noteikt esat nepareizajā pusē,» sacīja Kļimkins.
Ukrainai un Rietumvalstīm ir aizdomas, ka lidmašīnu notrieca Krievijas «zeme-gaiss» tipa raķete, kuru izšāva Krievijas karavīri vai Krievijas atbalstītie separātistu kaujinieki. Maskava to noliedz, un Krievijas amatpersonas un valsts mediji apgalvo, ka lidmašīnu notriekusi Ukrainas raķete vai iznīcinātājlidmašīna.
Izmeklētāju no Nīderlandes vadītā starptautiskā grupa oktobra sākumā plāno publiskot galīgo ziņojumu par lidmašīnas notriekšanas apstākļiem.
