«Mēs nevaram ļaut vienai valstij stāties ceļā taisnīgumam un patiesības meklējumiem,» šodien sacīja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons un aicināja pasaules sabiedrību izskatīt alternatīvus variantus ANO tribunāla izveidošanai, lai sauktu pie atbildības Krievijas atbalstītos teroristu grupējumus Austrumukrainā par pērn notriekto Malaizijas pasažieru lidmašīnu, kur tika nogalināti 298 cilvēki:
«Taisnīgumam ir jātriumfē. Neaizmirsīsim, ka šajā reisā gāja bojā briti. Simtiem citu cilvēku zaudēja dzīvību šajā reisā. Mēs nevaram ļaut vienai valstij stāties ceļā taisnīgumam un patiesības meklējumiem. Ja mēs nespēsim izveidot tribunālu ar ANO starpniecību, tad mums ir jāizskata alternatīvi ceļi,» sacīja britu premjers.
Arī Malaizija izpētīs citus veidus, kā panākt taisnību pērn notriektās lidmašīnas lietā, pēc tam kad Krievija trešdien ANO Drošības padomē uzlika veto rezolūcijai par starptautiska tribunāla izveidošanu, paziņoja Malaizijas Ārlietu ministrija.
«Šodienas veto nenozīmē nesodāmību reisa MH17 lietā,» teikts ministrijas paziņojumā. «Mēs apsveram un izpētām citas iedarbīgas alternatīvas un kriminālvajāšanas mehānismus.»
Nekāds Krievijas veto neapturēs virs Austrumukrainas notriektās pasažieru lidmašīnas lietas izmeklēšanu, trešdien pēc balsojuma ANO Drošības padomē paziņoja ASV pastāvīgā pārstāve ANO Samanta Pauere.
«Uzliekot veto šim rezolūcijas projektam, Krievija mēģināja apturēt taisnīgumu, atteikt taisnīgumu 298 šā reisa lidmašīnas upuriem un atteikt iespēju ģimenēm nodrošināt, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības,» sacīja diplomāte.
«Krievija izmantojusi savu privilēģiju, kas tai bija piešķirta, lai aizsargātu starptautisko mieru un drošību,» norādīja Pauere.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka «šodienas veto nevar apturēt taisnīgumu upuru ģimeņu un pašu upuru labā».
Kā ziņots, Krievija trešdien uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai par starptautiska tribunāla izveidošanu pērn virs Austrumukrainas notriektās Malaizijas pasažieru lidmašīnas lietā.
No 15 Drošības padomes dalībvalstīm 11 atbalstīja rezolūciju, kuru bija izstrādājusi Austrālija, Beļģija, Malaizija, Nīderlande un Ukraina.
Krievija izmantoja veto tiesības, bet Angola, Ķīna un Venecuēla atturējās.
Rezolūcijas projektā bija pieprasīts visām valstīm sadarboties ar tribunālu. Pretējā gadījumā tās tiktu pakļautas sankcijām.
Maskava apgalvo, ka vispirms jāpabeidz Nīderlandes vadītā starptautiskā izmeklēšana par to, kas notriecis lidmašīnu.
Krievija ir sagatavojusi alternatīvu rezolūciju, kurā nav paredzēta tribunāla izveidošana, bet aicināts veikt starptautisko izmeklēšanu pilnā apmērā.
Kā ziņots, pagājušā gada 17.jūlijā virs teritorijas Ukrainas austrumos, kuru kontrolē Krievijas atbalstītās teroristu bandas, tika notriekta Malaizijas lidmašīna «Boing 777», nogalinot visus aviolainerī esošos 298 cilvēkus, tostarp 193 Nīderlandes pilsoņus.
Rietumi un Kijeva uzskata, ka Malaizijas lidmašīnu notriekuši Krievijas apbruņotie teroristi, raidot raķeti no zenītartilērijas kompleksa «Buk», kuru tiem piegādājusi Maskava.
Jau uzreiz pēc lidmašīnas notriekšanas Rietumu medijos izskanēja arī versijas, ka liktenīgo raķeti izšāvuši pašas Krievijas karavīri, kas atradušies Ukrainas teritorijā vai arī Krievijas teritorijā līdzās Ukrainas robežai.
