Pasaules Krimas tatāru kongress aicina ANO atzīt Krievijas rīcību par genocīdu

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Turcijas galvaspilsētā Ankarā notiekošais Pasaules Krimas tatāru kongress svētdien pieņēmis aicinājumu pasaules sabiedrībai un Apvienoto Nāciju Organizācijai atzīt Krievijas rīcību pret Krimas tatāru tautu par genocīdu, ziņoja Ukrainas aģentūra UNIAN.

Aicinājumā teikts, ka kopš Krimas okupācijas 1783.gadā Krievija ir īstenojusi un turpina īstenot sistemātisku spiedienu, lai Krimas tatāru kopienas pārstāvji atstātu Krimas pussalu.

«19. un 20.gadsimta laikā vairāk nekā 1,5 miljoni Krimas tatāru bija spiesti atstāt savu dzimteni. Padomju Savienības kundzības laikā ne vien tika iznīcināta visa inteliģence un nemateriālā kultūras mantojuma elementi, bet 1944.gada 18.maijā Krimas tatāru tautas pārstāvji arī tika deportēti no savas dzimtenes. Gandrīz puse traģiskā situācijā un genocīda apstākļos deportēto Krimas tatāru gāja bojā,» sacīts aicinājumā.

Tajā norādīts, ka Padomju Savienība izmantoja visas iespējas, lai Krimas tatāri neatgrieztos Krimā un paliktu deportācijas vietās.

«Mūsdienu Krievijas Federācija, kura ir saņēmusi cariskās Krievijas un Padomju Savienības mantojumu, 2014.gada 28.februārī, ignorējot visas starptautisko tiesību un cilvēktiesību normas, anektēja Krimas pussalu. No tā laika līdz šodienai Krievija īsteno sistēmisku politiku attiecībā uz Krimas tatāru fundamentālo brīvību ignorēšanu, viņu piespiedu emigrāciju no Krimas, ātru asimilāciju, izmanto spiedienu, slepkavības, cietumus, deportācijas pret tiem, kuri mēģina pretoties tās rīcībai,» sacīts aicinājumā.

Krimas tatāru tautas līderis Mustafa Džemiļevs savā runā kongresā svētdien paziņoja, ka, kopš pagājušā gada pavasarī Krievija anektēja Krimu, pussalu ir atstājuši apmēram desmit tūkstoši Krimas tatāru.

«Skarba diskriminācija un pretlikumīga rīcība attiecībā uz Krimas tatāriem, īpaši gados jaunu cilvēku nolaupīšanas un noslepkavošanas, jauniešu piespiedu iesaukšana armijā ar perspektīvu, ka viņus var nosūtīt karā pret saviem brāļiem ukraiņiem, pilnīga demokrātisku brīvību neesamība un tas, ka jauniešiem okupētajā Krimā nav nekādu perspektīvu, liek daudziem no jauna pamest savu dzimteni un pārcelties uz Ukrainas kontinentālo daļu,» sacīja Džemiļevs.

Pasaules Krimas tatāru kongress Ankarā notiek sestdien un svētdien.

Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18.gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 000 Krimas tatāru lopu vagonos aizveda uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistu okupantiem. Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967.gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.

ANO ir nosodījusi Krimas tatāru tiesību pārkāpumus, kas pastrādāti kopš Krievija pagājušā gada martā anektēja Krimu, kas līdz tam ietilpa Ukrainā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu