Spānijas ziemeļaustrumu reģiona Katalonijas prezidents Arturs Mass pirmdienas vakarā parakstīja dekrētu par reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu 27.septembrī, kurās galvenais jautājums būs Katalonijas neatkarības centieni.
Katalonijā 27.septembrī notiks pirmstermiņa reģionālās vēlēšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dekrētā nav pieminēta potenciālā Katalonijas neatkarība, tomēr Mass ir izteicies, ka gadījumā, ja reģiona parlamentā vairākumu iegūs neatkarību atbalstošās partijas, to mērķis būs atdalīšanās no Spānijas 18 mēnešu laikā.
«Politiski tās nebūs parastas vēlēšanas, politiski tās ir plebiscīts par katalāņu brīvību un suverenitāti,» pagājušo ceturtdien sacīja Katalonijas prezidents.
Spānijas centrālā konservatīvā valdība stingri noraida ideju, ka Katalonijas vēlēšanas tiktu interpretētas kā referendums par neatkarību.
Spānijas vicepremjere Soraja Saensa de Santamarija uzsvēra, ka saskaņā ar konstitūciju šajās vēlēšanās tikai tiks ievēlēts jauns Katalonijas parlaments.
«Reģionālās vēlēšanās ievēl reģionālā parlamenta deputātus, kuri savukārt ievēl reģiona prezidentu. Pilsoņi ar šo balsojumu izlemj tikai to un neko citu,» viņa pirmdien paziņoja preses konferencē.
Atbalstu reģiona atdalīšanos atbalstošiem grupējumiem Katalonijā ir vājinājušas iekšējās politiskās cīņas un populāru partiju rašanās, kuras vairāk interesē sociāli un ekonomiski jautājumi. Starp šādām jaunām partijām ir galēji kreisā partija «Podemos» («Mēs varam»).
Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas jūlijā nolika malā savas domstarpības un vienojās izveidot aliansi, kas piedalīsies reģionālajās vēlēšanās ar kopīgu sarakstu.
Šī partiju alianse «Junts pel si» («Kopā par jā») apvieno nacionālistiskās partijas «Republikāniskie kreisie» («Esquerra Republicana», ERC) un «Katalonijas demokrātiskā apvienība» («Convergencia Democratica de Catalunya», CDC), kā arī apvienību «Katalonijas demokrāti» (DC) un «Kreiso kustību» (MES), kas reģionā ir organizējušas plašas demonstrācijas par neatkarību.
CDC, kuras biedrs ir Mass, ir valdošā partija Katalonijā.
Šī alianse var iegūt no 68 līdz 72 deputātu vietām reģiona parlamentā, kurā ir pavisam 135 deputāti, liecina sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, kurus 12.jūlijā publicēja katalāņu laikraksts «La Vanguardia».
Katalonijas separātisti jūlijā paziņoja, ka ir gatavi pasludināt vienpusēju neatkarību, ja Spānijas centrālā valdība bloķēs atdalīšanās procesu,
kuru viņi cer sākt, ja gūs panākumus septembrī gaidāmajās reģionālajās vēlēšanās.
«Ja šajā procesā Spānijas valsts ar saviem politiskiem vai juridiskiem lēmumiem bloķē Katalonijas autonomo valdību vai katalāņu parlamentu, mēs dosimies uz priekšu, pasludinot neatkarību,» paziņoja bijušais parlamenta deputāts un nozīmīgs minētās alianses līderis Rauls Romeva.
«Mēs dodamies uz atdalīšanos. Mēs uz to liekam visu banku, atpakaļceļa nav,» Romeva teica prezentācijā, kurā tika publiskots alianses saraksts vēlēšanām.
Mass pērn 27.septembrī parakstīja dekrētu, kas paredzēja 9.novembrī rīkot referendumu par Katalonijas neatkarību, bet Konstitucionālā tiesa oktobrī apturēja šā referenduma rīkošanu, tāpēc 9.novembrī notika tikai simbolisks neatkarības balsojums.
Šajā balsojumā vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, tomēr balsojumā piedalījās tikai nedaudz vairāk par 40% Katalonijas vēlētāju.
Spānijas Konstitucionālā tiesa ir nolēmusi, ka referenduma rīkošana Katalonijā par reģiona atdalīšanos no Spānijas būtu nelikumīga.
Katalonija, kurā dzīvo 7,5 miljoni cilvēku jeb 16% Spānijas iedzīvotāju, ilgi ir bijusi ekonomikas dzinējspēks valstī, kur gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju ir bez darba. Lepni par savu atšķirīgo valodu un kultūru, katalāņi nevēlas pārdalīt savus nodokļus par labu citiem Spānijas reģioniem un uzskata, ka reģionam būs labāk, ja tas būs neatkarīgs.