Daba ir varenāka, nekā mums, cilvēkiem, dažkārt gribētos domāt. Cilvēku pamestos nostūrus drīz vien savā kontrolē atkal pārņem daba. Izņēmums nav neliels ciematiņš Ķīnā - pussagruvušās pamestās ēkas tur gleznaini apvij vīteņaugi. Taču cilvēki nav devušies prom pavisam - tagad ciematā neparastā skata dēļ lielā skaitā ierodas ar fotoaparātiem bruņojušies tūristi.
Houtouana ir neliels zvejnieku ciemats uz salas, kura pēdējie iemītnieki to pameta pirms aptuveni 20 gadiem. Šeit pirms daudziem gadiem lepni slējās vairāk nekā 500 māju, kurās mitinājās ap 2000 zvejnieku un viņu ģimenes.
1990. gados turīgie ciemata iedzīvotāji pamazām pārcēlās uz dzīvi citviet - labākas izglītības un dzīves meklējumos. Ap 1994. gadu salu bija pametuši jau teju visi agrākie iemītnieki.
Saujiņa ļaužu uz salas dzīvo joprojām, taču viņiem nav ne spēka, ne rocības «darba kārtībā» uzturēt visas agrākā ciemata ēkas, tāpēc tās savā varā pamazām pārņem daba.
Houtouana kļuvusi par savdabīgu tūrisma objektu. Pirmie apmeklētāji uz salu parasti tiek atgādāti jau ap sešiem no rīta - rīta dūmaka un agrie saules stari labi paspilgtina neparasto iespaidu, kāds parasti pārņem ciemata apmeklētājus. Vīteņaugi apņēmuši ēku sienas un pamazām izlaužas cauri durvīm un logiem. Mūrus klāj bieza sūnu kārta.
Ciemā palikuši tikai četri iemītnieki - visi jau gados veci. Seniori iemanījušies pelnīt, pārdodot tūristiem ūdeni. Ik dienu ciematā ierodas vairāki simti tūristu, paskatās un dodas prom. Salas iemītnieki prognozē, ka būs pēdējie īstie ciema iedzīvotāji.
