Īrijā šonedēļ stājušies spēkā grozījumi Laulību likumā, kas dod plašākas pilnvaras Laulību reģistrācijas dienesta darbiniekiem izvērtēt aizdomīgus laulību reģistrēšanas pieteikumus, īpaši uzmanību pievēršot pāriem, no kuriem viens ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, bet otrs – trešo valstu valstspiederīgais. Normatīvā akta regulējuma grozījumu mērķis ir novērst ļaunprātīgu laulības institūcijas izmantošanu – noslēgt fiktīvas laulības – imigrācijas nolūkos.
Ja Laulību reģistrācijas dienesta darbiniekiem pāris šķitīs aizdomīgs, tiks sākta izmeklēšana
un, ja aizdomas apstiprināsies, tiks atteikts reģistrēt laulības un par konkrēto gadījumu tiks ziņots Tieslietu un līdztiesības departamentam.
Turpmāk Īrijā laulība var tikt uzskatīta par fiktīvu, ja pāris nespēj sazināties kādā vienā valodā;
pāris pirms laulību pieteikšanas ir pazīstams neilgu laiku; laulību pieteicēji viens par otru neko nezina; pāris nedzīvo kopā; pārim nav plānu kā ģimenei. Tāpat var tikt izmantota jebkura cita informācija, kas dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka laulība būs fiktīva.
Ar likuma grozījumiem ir paredzēts uzlabot informācijas apmaiņu saistībā ar aizdomām par fiktīvām laulībām starp Sociālās aizsardzības departamentu un Tieslietu un līdztiesības departamentu.
Īrijas Tieslietu un līdztiesības ministre Fransisa Fidžeralda informēja, ka papildus Eiropas Savienības brīvas pārvietošanās tiesībām tiesības laulāties Īrijā aizsargā valsts Konstitūcija, taču, ņemot vērā, ka daudzos gadījumos šīs tiesības tiek ļaunprātīgi izmantotas imigrācijas nolūkos, šāda ļaunprātīga tiesību izmantošana nevar un netiks paciesta. Ministre norādīja, ka
fiktīvās laulības ir veicinājušas sieviešu cilvēktirdzniecību uz Īriju.
Nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos un projekta HESTIA vadītāja Lāsma Stabiņa uzsver: «Latvija jau vairāku gadu garumā ir uzrunājusi fiktīvo laulību un ar to saistīto cilvēktirdzniecības problēmu dažādos starptautiskos pasākumos, taču tas nav devis vēlamos rezultātus – joprojām nav izdevies panākt vienotu izpratni Eiropas Savienības dalībvalstīs par fiktīvo laulību fenomenu un tā tiešo saistību ar cilvēktirdzniecību. Tāpēc esam gandarīti par Īrijas puses izpratni un praktisko rīcību fiktīvo laulību problēmas risināšanā, kas ir būtisks ieguldījums cilvēktirdzniecības mazināšanā, tai skaitā Latvijā.»
Pamatojoties uz biedrības «Patvērums «Drošā māja»», kas nodrošināja valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem laika posmā no 2007.gada decembra līdz 2015.gada jūnijam, informāciju,
kopumā palīdzība šai periodā sniegta 113 cilvēktirdzniecības upuriem, no kuriem 59 personas bija cietušas no cilvēktirdzniecības fiktīvo laulību nolūkā.
Upura portrets: sieviete vecumā līdz 28 gadiem, pamata vai vidējā izglītība, bez bērniem vai ar vienu vai diviem nereģistrētā laulībā dzimušiem bērniem, kurus audzina pati.
Saskaņā ar Latvijas vēstniecības Īrijā sniegto informāciju,
kopš 2004.gada Īrijā ir reģistrētas vairāk nekā 1600 laulību starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem.
Kopš 2006.gada gandrīz 2000 trešo valstu valstspiederīgie ir iesnieguši Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas dienestā dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, pamatojoties uz laulību ar Latvijas pilsoni. Bieži vien laulība ir noslēgta Pakistānā, Nigērijā, Indijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī - Dānijā, Kiprā, Spānijā, Zviedrijā, uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta Īrijā. Liela daļa šo laulību ir noslēgtas ar mērķi veidot ģimeni, un nav pamata domāt, ka tās varētu būt fiktīvas laulības.
