Ģenētiski modificēti embriji: pēdējais laiks debatēm par ētiku

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vadošie Lielbritānijas zinātnieki aicinājuši steidzami sākt debates par ētiskajiem aspektiem, radot ģenētiski modificētus cilvēku embrijus, kā arī izmantojot arvien jaunākas iespējas, lai «pārrakstītu ģenētisko kodu» dažādu smagu slimību ārstēšanā, raksta «The Guardian».

Aicinājums izskanējis saistībā ar zinātnieku straujo progresu, attīstot spēcīgu instrumentu - tā dēvēto genoma rediģēšanu. Šī metode potenciāli varētu ļaut ārstēt dažādas ģenētiskas saslimšanas, pārrakstot cilvēka DNS kodu slimības skartajās šūnās.

Zinātnieki uzskata, ka ir pēdējais laiks, lai spriestu, vai šādai cilvēku embriju mākslīgai uzlabošanai ir ētiski šķēršļi.

Lielbritānijā ir aizliegta cilvēku embriju ģenētiska modificēšana klīniskām vajadzībām, taču ar auglības jautājumu regulatora (Human Fertilisation and Embryology Authority - HFEA) izsniegtu licenci šāda prakse atļauta pētniecības laboratorijās, ar noteikumu, ka embriji tiek iznīcināti pēc 14 dienām.

Trešdien publicētā paziņojumā pieci vadošie biomedicīnas finansētāji pauduši atbalstu «genoma rediģēšanas» pētniecībai un zināmām no šīs prakses izrietošām terapijām, piemēram, modificētu šūnu izmantošanai, kuras īpaši radītas ar mērķi «uzbrukt» pacienta audzēja audiem.

Taču eksperti arī piebilst, ka cilvēka spermas un olšūnu DNS, cilmes šūnu un embriju apzināta izmainīšana ir diskutējams jautājums, ko var noteikt visdažādākie ētiskie apsvērumi. Viņi aicinājuši publiskās debatēs izsvērt visus šādas prakses ieguvumus un potenciālos riskus.

Riskanta un maz pētīta sfēra

Cilvēku embriju modificēšanas iespēja ir ļoti pretrunīgs jautājums, jo

notiek DNS izmaiņas, kurām potenciāli var būt iepriekš neparedzēta kaitīga ietekme, kas tālāk tiktu nodota no paaudzes paaudzē.

Cilvēka cilmes šūnu modificēšana bijis daudzu diskusiju avots jau desmitiem gadu. Ja nepastāv pienācīgs šā jautājuma regulējums,

tiktu dota brīva vaļa arī tā dēvēto dizaina bērnu radīšanai, kur embriji tiek ģenētiski modificēti atbilstoši savu vecāku vēlmēm un iecerēm.

«Mēs uzskatām, ka genomu rediģēšanas tehnoloģijām ir ievērojams potenciāls klīniskajā praksē nākotnē, un mēs būtu atvērti atbalstīt jaunas ārstniecības metodes, ja pētījumi pierādītu ievērojamu progresu, kas attaisnotu to izmantošanu,» teikts paziņojumā.

«Genoma rediģēšanai klīniskajā kontekstā, izmantojot cilmes šūnas vai embrijus, var būt nākotnes potenciāls, lai gan mēs saprotam, ka ir maz ticams, ka to pieļautu pašreizējā Eiropas jurisdikcija. Tas rada nopietnus ētiskus un reglamentējošus jautājumus, kas jāņem vērā un jāpēta.»

Paziņojumu parakstījusi virkne organizāciju, tai skatā «Wellcome Trust», Lielbritānijas Medicīnisko pētījumu padome (Medical Research Council), Medicīnas zinātnes akadēmija, Medicīnisko labdarības iestāžu asociācija un Biotehnoloģijas un bioloģisko zinātņu pētījumu padome.

Pretrunīgi pētījumi

Laboratorijas pētījumos zinātnieki veic genoma rediģēšanu (tehniskais termins - Crispr-Cas9), lai labotu mutācijas, kas izraisa vielmaiņas traucējumus, radītu šūnas, kas uzbrūk audzējiem, un tādas, kas ir noturīgas pret HIV infekciju.

Vispretrunīgākais pētījums publicitāti guva aprīlī, kad Ķīnas pētnieki izmantoja mākslīgās apaugļošanas rezultātā radītus «problemātiskus» embrijus, kuri citādi tiktu iznīcināti, un veica šo embriju DNS rediģēšanu, lai likvidētu gēnu novirzes, kas izraisa dzīvībai bīstamas asins slimības.

Īsi pirms tika publiskots šis Ķīnas zinātnieku pētījums, ASV zinātnieku grupa, «Alliance for Regenerative Medicine» vadītāja Edvarda Lanpjēra vadībā

aicināja noteikt globālu moratoriju cilvēka reproduktīvo šūnu un embriju modificēšanā, pat pamatpētījumu vajadzībām.

«Šādi pētījumi varētu tikt negodprātīgi izmantoti neārstniecisku modifikāciju veikšanai. Mēs esam satraukti, ka sabiedrības sašutums par šādu ētikas pārkāpumu varētu kavēt daudzsološo šīs sfēras attīstību ārstniecības nolūkiem,» grupa izteicās publikācijā žurnālā «Nature».

«Alliance for Regenerative Medicine» izpilddirektors Maikls Verners izteicās, ka piekrīt «vajadzībai pēc robustas diskusijas par šo svarīgo tēmu».

Amerikā nav likumu, kas aizliegtu embriju ģenētisku modificēšanu

Līdzīgas bažas ASV žurnālā «Science» paudusi zinātnieku grupa, kurā ietilpst arī viena no Crispr-Cas9 atklājējām Dženifera Dudna no Kalifornijas Universitātes. Atšķirībā no Lielbritānijas, Amerikas Savienotajās Valstīs nav likumu, kas aizliegtu embriju ģenētisku modificēšanu klīniskām vajadzībām.

«Wellcome Trust» vecākā politiskā padomniece Ketrīna Litlere uzskata, ka moratorija noteikšana nebūtu labākais risinājums, taču par šiem jautājumiem esot jārunā. «Mēs gribam atklātu dialogu. Mēs gribam, lai cilvēki atver savu prātu šiem jautājumiem, nevis atbild tagad un uzreiz,» viņa saka. «Vai ir specifiskas slimības, vietas, kur šis būtu visefektīvākais risinājums? Kur un kādos apstākļos tas būtu pieļaujams. Tā ir diskusija, kāda nepieciešama. Nevar paredzēt, kā izvērtīsies šīs debates sabiedrībā vai pat zinātniskajā sabiedrībā, taču cerams, ka to vadīs laba zinātniskā prakse un laba ētika, nevis bailes,» viņa piebilst.

Jautājumi par genoma rediģēšanu drīzumā tiks apspriesti ASV Nacionālajā zinātņu akadēmijā, «Nuffield Council on Bioethics», «Hinxton Group» un citās starptautiskās organizācijās, kas apvieno zinātniekus un politiķus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu