Jauna Ukrainas militārā doktrīna, kas apstiprināta Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NDAP) sēdē, nosaka Krievijas Federāciju kā Ukrainas militāro pretinieku, kā arī formulē «uz laiku okupēto teritoriju» atbrīvošanas nosacījumus, paziņoja NDAP preses dienests.
Jaunā militārā doktrīna izriet no lielas varbūtības, ka pret valsti var tikt lielā mērogā lietots militārs spēks kā galvenais drauds Ukrainas nacionālajai drošībai militārajā sfērā. Tā apstiprina atteikšanos no ārpusbloku politikas un deklarē stratēģiskā kursa uz eiroatlantisko integrāciju atjaunošanu.
Militārā doktrīna arī nosaka bruņota konflikta Ukrainas iekšienē, tostarp ārvalstu inspirēta bruņota konflikta, rašanās pazīmes; ņem vērā informatīvi psiholoģisko operāciju lomas palielināšanos; uzsver nepieciešamību pilnveidot mobilizācijas sagatavošanas un mobilizācijas sistēmu un būtiski palielināt profesionālo komponentu Ukrainas Bruņotajos spēkos un citos militārajos formējumos.
Jaunā doktrīna arī formulē pasākumus valsts sagatavošanai aizsardzībai, kas nepieciešami valstiskās suverenitātes un teritoriālās integritātes atjaunošanai, kā arī Ukrainas aizsardzības un drošības potenciāla kā nepieciešamā nosacījuma militāras agresijas atvairīšanai attīstības uzdevumus.
Militārās doktrīnas jaunās redakcijas projekts trešdien tika apstiprināts NDAP sēdē un iesniegts valsts prezidentam parakstīšanai.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko NDAP sēdē atzīmēja, ka militārajā doktrīnā jaunums ir atteikšanās no ārpusbloku politikas un stratēģiskā kursa uz eiroatlantisko integrāciju atjaunošana, akcentu nobīde militāros konfliktos uz militāru un nemilitāru instrumentu (ekonomisku, politisku, informatīvi psiholoģisku un tamlīdzīgi) kompleksu izmantošanu. «Tas principiāli maina bruņotas cīņas raksturu. Tas ir tas, ko mēs saucam par hibrīdkaru,» teica Porošenko.
Programmā ir noteikts, ka «vidēja termiņa perspektīvā Ukraina izmantos pirmām kārtām pati savas iespējas».
Prezidents tomēr atzīmēja, ka šo stratēģisko dokumentu kā «sarkans pavediens» caurvij eiroatlantiskās integrācijas temats, nepieciešamība pielāgot visu militārās aizsardzības sistēmu NATO standartiem, dalības aliansē kritēriju sasniegšanai. Ir izvirzīts uzdevums līdz 2020.gadam nodrošināt Ukrainas Bruņoto spēku pilnīgu savietojamību ar attiecīgajiem NATO dalībvalstu spēkiem.
Prezidents sacīja, ka pašlaik gan Ukraina, gan NATO vēl nav gatavas izvirzīt jautājumu par dalību aliansē, tomēr ir 2008. gada Bukarestes samita lēmums, kurā atzīmēts, ka «durvis ir atvērtas».
«Es uzstāju: galīgajā redakcijā ir skaidri un bez lieka diplomātiskuma jāieraksta, ka Militārā doktrīna paredz ne tikai kritēriju, bet arī pilnvērtīgas Ukrainas dalības NATO sasniegšanu,» uzsvēra Porošenko.
