Kompensācija, kuru Francija samaksāja Krievijai par to, ka lauza līgumu par divu «Mistral» klases helikopteru bāzes kuģu piegādi, ir 949,7 miljoni eiro, ceturtdien ziņoja telekanāls «Rossija 24».
Francija Krievijai par «Mistral» nepiegādāšanu kompensācijā maksā 949,7 miljonus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šī summa ir norādīta Francijas Nacionālajā sapulcē (parlamentā) iesniegtajā vienošanās tekstā par abu valstu līguma laušanu.
«Francijas puse samaksā Krievijas Federācijai 949 754 859 eiro kā kompensāciju par 2011.gada 25.janvāra līguma saistību neizpildīšanu attiecībā uz desantkuģu būvniecību,» teikts dokumenta tekstā, kuru parakstīja Francijas Aizsardzības un nacionālās drošības padomes ģenerālsekretārs Luī Gotjē un Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins.
Vienošanos par līguma laušanu puses parakstīja 5.augustā. Tajā īpaši uzsvērts, ka Francijai nav tiesību pārdot vai reeksportēt šos kuģus uz kādu trešo valsti, kamēr Krievija nav saņēmusi «pilnu kompensācijas summu un aprīkojumu», kas tika uzstādīts uz šiem kuģiem pēc Maskavas pasūtījuma. Ir gaidāms, ka Nacionālās sapulces starptautisko lietu komiteja izskatīs šo vienošanos 15.septembrī – nākamajā dienā pēc parlamenta ārkārtas sesijas sākuma.
2011.gadā parakstītais 1,2 miljardu eiro vērtais līgums par «Mistral» tipa desantkuģiem paredzēja, ka pirmais kuģis ar nosaukumu «Vladivostok» tiktu piegādāts Krievijai pērn oktobrī vai novembrī, bet otrais ar nosaukumu «Sevastopoļ» tiktu piegādāts šogad. Šis līgums glāba no atlaišanas tūkstošiem kuģubūves uzņēmuma DCNS Sennazēras kuģubūvētavas strādnieku.
Pirmā kuģa piegāde pērn novembrī tika atlikta uz nenoteiktu laiku saistībā ar Krievijas dalību Ukrainas konfliktā. Apmēram 400 Krievijas militārie jūrnieki, kuri izgāja apmācības uz šā kuģa, decembrī atgriezās Krievijā.
Krievija aprīlī brīdināja, ka pieprasīs dārgu kompensāciju no Francijas, ja šo kuģu piegāde tiks atcelta.
Līguma izpilde nozīmētu, ka pirmo reizi Krievijai tiktu pārdotas augsta līmeņa aizsardzības tehnoloģijas, par ko bažas ir izteikušas vairākas NATO dalībvalstis, īpaši Baltijas valstis, kas bažījas par kuģu nonākšanas Krievijas bruņojumā negatīvo ietekmi uz to drošības situāciju.