Kartogrāfi Baltijas jūrā atklājuši vairākus simtus līdz šim neatpazītu salu un šo atklājumu rezultātā Igaunijas teritorija oficiāli kļuvusi par 100 kvadrātkilometriem plašāka, informēja Igaunijas tūrisma informācijas vietnes pārstāvji.
Pēc 800 jaunu salu atklāšanas oficiāli paplašināta Igaunijas teritorija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopš pēdējiem jaunajiem salu atklājumiem Igaunijā esot pagājis jau vairāk nekā 20 gadu, bet nu pēc pēdējiem kartogrāfu veiktajiem pētījumiem
atklājies, ka Igaunijas teritorijai pieder nevis 1521 sala, bet gan 2222 salas, bet, tām pieskaitot arī jaunatklātās saldūdens salas, - 2355.
Šis atklājums veikts, pateicoties Igaunijas Zemes padomes pētījumiem, kas veikti topogrāfiskās kartes atjaunošanai, izmantojot aerofoto un lāzerskenēšanu. Līdz šim tika izmantoti primitīvāki PSRS laikā veikti pētījumi.
Baltijas jūrā jaunatklātās salas ir pavisam nelielas, un
tikai 318 no tām teritorija pārsniedz vienu hektāru.
Taču visu šo salu pievienošana Igaunijas valsts teritorijai nozīmē, ka Igaunijas sauszemes teritorija kļūst par 100 kvadrātkilometriem plašāka.
Tāpat pētījumu rezultātā izdevies noskaidrot, ka Igaunijas valsts ziemeļu un rietumu daļā ir palielinājies vidējais zemes augstums virs jūras līmeņa. Veiktie pētījumi ļāvuši fiksēt arī vētru un mainīgā ūdens līmeņa rezultātā radušās krasta līnijas izmaiņas.
No visām apzinātajām Igaunijas salām vien 14 ir lielākas par četriem kvadrātkilometriem.
Tās ir Sāremā, Hījumā, Muhu, Vormsi, Kasāre, Naisāre, Kihnu, Mazā un Lielā Pakri, Roņu sala, Abruka, Vislandi, Prangli un Omusāre. Lielākā daļa Igaunijas salu ir mazākas par 0,1 kvadrātkilometru un ir pārāk mazas, lai ieinteresētu tūristus. Neskatoties uz brīnišķīgajām ainavām, parasti tur atrodas tikai mazi ciematiņi, un pieejamais serviss ir ļoti ierobežots. Lielākais skaits šādu mazāku salu un saliņu atrodas Veinameri Baltijas jūras šaurumā.