Eiroskeptiskā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) piektdien sāka kampaņu pirms gaidāmā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES).
UKIP sāk kampaņu par aiziešanu no ES
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
UKIP līderis Naidžels Farāžs paziņoja, ka tā būšot lielākā kampaņa «eroskeptiķu kustības vēsturē» un
visā Lielbritānijā jau tagad plānoti 300 mītiņi, kuros partija mudinās vēlētājus balsot par Apvienotās Karalistes aiziešanu no ES.
Viņš piebilda, ka kampaņa tiks izvērsta «ārpus Vestminsteras sienām» un «uzrunās īstus ļaudis».
Farāžs uzsvēra, ka no šī brīža arī viņš pats sāks tūri pa visu Apvienoto Karalisti, kas noslēgsies tikai referenduma dienā.
Viņš piebilda, ka visā valstī iecelti 12 reģionālie kampaņas koordinatori un ka partijas aktīvisti «vecmodīgā veidā» apstaigās vēlētājus personiski no durvīm uz durvīm.
Lielbritānijas premjerministrs ir apsolījis panākt sarunās ar Briseli un citām dalībvalstīm Lielbritānijas dalības nosacījumu maiņu, bet pēc tam līdz 2017.gada beigām sarīkot referendumu par valsts turpmāko dalību blokā.
Britu premjers ir atteicies atklāt visas prasības, ko gatavojas likt priekšā pārējiem ES līderiem, bet uzsvēris, ka obligāta prasība būs sociālo pabalstu sistēmas maiņa, lai samazinātu imigrācijas apjomus.
«ES referendumā dominēs patiesais satraukums par to, kāpēc esam bezrobežu Lielbritānija,»
uzrunājot atbalstītājus un žurnālistus, norādīja Farāžs. «Ja mēs šajā referendumā uzvarēsim, tad un tikai tad mēs spēsim īstenot imigrācijas politiku, kas nav diskriminējoša par labu ļaudīm no ES.»
Sagaidāms, ka referendumā vēlētājiem būs jāatbild uz vienu jautājumu - Vai Lielbritānijai ir jāpaliek par ES dalībvalsti, vai arī jāizstājas no ES?
Lai gan UKIP maijā notikušajās parlamenta vēlēšanās ieguva 13% balsu, pateicoties Lielbritānijas mažoritārajai vēlēšanu sistēmai, Vestminsterā partija ir pārstāvēta tikai ar vienu deputātu.
Sagaidāms, ka arī vairākas citas organizācijas iesaistīsies kampaņā par aiziešanu no ES, un UKIP līderis paziņoja, ka viņš ir gatavs sadarboties ar ikvienu.
«Mēs dalīsim tribīni ar ikvienu. Mēs darīsim visu, ko tas maksās,» uzsvēra Farāžs.
«Mēs gribam atgūt savu valsti. Mēs nevēlamies turpmāk būt Eiropas Savienības dalībvalsts.»
Cita starpā viņš izteicās, ka dotu priekšroku Džeremijam Korbinam kā nākamajam leiboristu līderim, kurš pārstāv partijas kreiso spārnu.
Korbins izteicies, ka gadījumā, ja Kemerons sarunās ar ES panāks strādājošo izkaroto tiesību atcelšanu, viņš neizslēdz iespēju aicināt referendumā balsot par izstāšanos no bloka.
Viņš arī apgalvojis, ka Krievijas iebrukumu Ukrainā esot izprovocējusi NATO un ka Ziemeļatlantijas aliansē, iespējams, nevajadzēja uzņemt savulaik PSRS okupācijā vai politiskā un militārā pakļautībā bijušās Austrumeiropas valstis.
Acīmredzami norādot uz Korbinu un citiem kreisajiem ekstrēmistiem, kas pēdējā laikā aktivizējušies daudzās Eiropas valstīs, Farāžs izteicās, ka arī kreisie sākuši mosties un apjēgt, kas ir ES.
Lai gan Farāžs uzsvēra, ka gandrīz visos jautājumos viņš ir pretējās domās nekā Korbins, viņš atzina, ka eiroskeptiķiem nav izredžu uzvarēt referendumā, ja vien viņiem neizdosies pārliecināt ievērojamu daļu no leiboristu atbalstītājiem.