Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nākamnedēļ, 7.oktobrī, diskusijās spriedīs par «Nord Stream» gāzes vada paplašināšanas plāniem un to ietekmi uz vairāku valstu, tostarp Baltijas, politiskajām un ekonomiskajām interesēm.
EP deputāti nākamnedēļ spriedīs par «Nord Stream» gāzes vadu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krievijas gāzes kompānijas «Gazprom» un vairāki Eiropas enerģētikas uzņēmumi nesen nāca klajā ar plāniem divkārt palielināt gāzes vada «Nord Stream», kas savieno Krieviju un Vāciju, transporta jaudu. Vairāki EP deputāti pauž bažas, ka tas varētu palielināt energoatkarību no Krievijas, kaitēt Ukrainai un arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras šis gāzes vads apiet, aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja Latvijā pārstāve Signe Znotiņa-Znota.
Tāpat EP deputāti pauž bažas, ka cietējas no jaunā projekta, ko kopīgi kaldinājis Krievijas kompānija «Gazprom» un Eiropas uzņēmumi «E.ON», «Shell», «OMV», «BASF/Wintershall» un «ENGIE», kaitēs Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un citu dalībvalstu politiskajām, drošības un ekonomiskajām interesēm.
Kā aģentūrai LETA iepriekš atzina EP deputāts Krišjānis Kariņš, Eiropas Komisijai (EK) ir jāizvērtē Krievijas gāzes kompānijas «Gazprom» un tās Eiropas partneru vienošanās par «Nord Stream-2» gāzesvada projektu.
«Neskatoties uz ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju, vairākas Eiropas energokompānijas ir noslēgušas vienošanos ar «Gazprom» par «Nord Stream» paplašināšanu, kas faktiski palielinātu Eiropas atkarību no viena piegādātāja. EK ir jāpievērš uzmanība šim aspektam un jāizvērtē, vai tas nav pretrunā mūsu patērētāju interesēm,» uzsvēra Kariņš. EP debatēs par EK iecerēm enerģētikas jomā Kariņš iepriekš norādījis, ka Eiropas enerģētikas politikā ir jāatrod vidusceļš, lai, no vienas puses, neliktu šķēršļus rūpniecības nozares konkurētspējai ar dārgām energoresursu cenām, bet no otras puses - kā samazināt CO2 izmešus.
«Tikpat svarīga ir arī Eiropas enerģētikas politikas ārējā dimensija, respektīvi, piegāžu drošība, ko paredz Eiropas Enerģētikas savienības mērķi. Energokompāniju vienošanās ar «Gazprom» par «Nord Stream-2» ir pretrunā šiem mērķiem,» uzskata EP deputāts. «Mēs importējam vairāk nekā pusi no visiem saviem patērētajiem energoresursiem, un tam ir pieaugoša tendence ar katru gadu. Pati lielākā piegādātāja ir Krievija, kuras prezidents šobrīd karo ne tikai Ukrainā, bet arī pret rietumu vērtībām,» piebilda Kariņš.
Jau ziņots, ka Krievijas enerģētikas gigants «Gazprom» un tā Eiropas partneri parakstījuši akcionāru vienošanos par «Nord Stream-2» gāzesvada projektu, kas tiks izbūvēts pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.
Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no «Gazprom», tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts. Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai, apejot Ukrainu.
«Gazprom», Vācijas E.ON un «BASF/Wintershall», Austrijas OMV, Francijas ENGIE, kā arī Nīderlandes un Lielbritānijas «Royal Dutch Shell» izveidojusi jaunu konsorciju šim projektam, norādīja konsorcija preses pārstāve.
Konsorcijs, kuru vada «Gazprom», lēš, ka šis projekts izmaksās līdz 9,9 miljardiem eiro un, iespējams, pat mazāk, pateicoties izmaksu ietaupījumam.
Jaunā cauruļvada plānotā transporta jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Paredzams, ka tas darbību sāks līdz 2019.gada beigām.