Vācija turpinās pildīt 1951.gada Ženēvas konvenciju par bēgļa statusu un neplāno pārskatīt savu konstitūciju, atsakoties no saistībām uzņemt patvēruma meklētājus, svētdien intervijā radiostacijai «Deutschlandfunk» paziņojusi kanclere Angela Merkele.
Merkele: Vācija neplāno atteikties no saistībām patvēruma meklētāju uzņemšanā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aicinājumus mīkstināt valsts pamatlikuma prasības bēgļu uzņemšanas jautājumā izteikuši Merkeles kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartijas - Kristīgi sociālās savienības (CSU) - politiķi.
Tieši caur Bavāriju Vācijā ieplūst lielākā migrantu straumes daļa, un šīs pavalsts premjerministrs Horsts Zēhofers kancleres «atvērto durvju» politiku pret patvēruma meklētājiem nosaucis par kļūdu.
Viņš gan distancējies no citu savas partijas politiķu aicinājumiem grozīt likumus, bet atsaucies uz sabiedrības noskaņojumu un mudinājis Merkeli atzīt, ka Vācija jau izsmēlusi savas iespējas bēgļu uzņemšanā.
Kanclere norādījusi, ka Vācijai jāpaātrina patvēruma pieprasījumu izskatīšanas procedūra un tiem migrantiem, kuri nekvalificēsies patvēruma saņemšanai, valsts būs jāatstāj, taču uzsvērusi, ka ir svarīgi, lai tiktu izskatīts «katrs pieprasījums», pat ja šiem cilvēkiem nāktos doties projām Vācijas.
Viņa atzinusi, ka ir svarīgi spert soļus, lai iegrožotu vardarbību, kas izraisa šīs bēgļu straumes, bet vienlaikus paudusi viedokli, ka lielāku bēgļu daļu būtu jāaicina uzņemt arī citas Eiropas Savienības valstis, ne tikai tās trīs vai četras zemes, kam nācies uzņemties lauvas tiesu no šīs problēmas.
Merkele arī noraidījusi CSU ierosinājumu par žoga būvi pie robežām. «Nedomāju, ka žogi palīdzētu. To mēs redzējām Ungārijā,» viņa piebildusi.