Nīderlandes un Francijas aviokompānijas «KLM-Air France» darbinieki pirmdien Šarla de Golla lidostā pie Parīzes uzbruka kompānijas cilvēkresursu menedžerim un ievainoja septiņus cilvēkus, protestējot pret kompānijas plāniem likvidēt 2900 darbavietas.
Masu atlaišanas plānu saniknoti «Air France» darbinieki teju nolinčo uzņēmuma bosus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Protesti notika, kad «Air France» bosi paziņoja par saviem restrukturizācijas plāniem, kas varētu ietvert 2900 darba vietu likvidēšanu pēc tam, kad neizdevās vienoties ar pilotiem par ilgākām darba stundām.
Simtiem darbinieku ielauzās «Air France» galvenajā birojā Šarla de Golla lidostā, liekot kompānijas vadībai steigšus pārtraukt sanāksmi.
Tika ievainoti septiņi cilvēki, tostarp viens apsardzes darbinieks, kurš zaudēja samaņu un tika aizvests uz slimnīcu, paziņoja «Air France».
Cilvēkresursu menedžeris Ksavjē Broseta «gandrīz tika nolinčots» un protestētāji viņam norāva kreklu,
kad viņš ar apsargu palīdzību rāpās pāri stiepļu žogam, lai nokļūtu drošībā, pastāstīja arodbiedrības pārstāvis.
Citam «Air France» vadības pārstāvim Pjēram Plisonjē, kura pārziņā ir tālo lidojumu nodaļa, tika saplēsts krekls un žakete. Kompānijas vadītājs Frederiks Gažē steigšus atstāja sanāksmi, un tā pirmdien netika atsākta.
«Air France» vadība nosodīja «fizisko vardarbību» un paziņoja, ka iesniegs sūdzības policijai. Vardarbību nosodīja arī arodbiedrības.
«Kompānija ir grūtā situācijā, bet nekas neattaisno šādus uzbrukumus,» paziņoja Francijas premjerministrs Maniels Valss Japānas apmeklējuma laikā.
Lidsabiedrība ir centusies pārliecināt pilotus, kuri saņem līdz 250 tūkstošiem eiro gadā, palielināt to darba laiku gadā par 100 lidojuma stundām, par to papildu atlīdzību nesaņemot.
Sarunas ar arodbiedrībām pagājušajā nedēļā beidzās neveiksmīgi, pilotiem paziņojot, ka kompānijas piedāvātais plāns patiesībā nozīmē algas samazināšanu. Pēc tam vadība atklāja «alternatīvu», kas ietver darbavietu skaita samazināšanu.
«Air France» arī plāno par 10% samazināt tālos reisus un atlikt plānoto lidmašīnu «Boeing 787» iegādi.
Informētas personas pirmdien atklāja, ka «Air France» varētu atlaist 300 pilotus, 900 stjuartus un 1700 cilvēkus uz zemes.
Pilotu nostāju ir kritizējis Francijas premjerministrs Maniels Valss, norādot - «ja Air France neattīstīsies, tā var sevi apdraudēt».
2012.-2014. gadā «Air France» strādājošo skaitu samazināja par 9% jeb 6413 cilvēkiem. Visi cilvēki darbu pameta brīvprātīgi. Vēl 800 cilvēku darbu kompānijā plāno pamest šogad.
«Air France» cenšas panākt izmaksu samazinājumu par 1,8 miljardiem eiro. Francijas nacionālā lidsabiedrība arvien lielāku konkurenci izjūt no zemo cenu aviokompānijām un Persijas līča valstu lidsabiedrībām.
Kompānijā strādā 52 tūkstoši cilvēku.