Kuriļu salas ir salu arhipelāgs starp Krieviju un Ķīnu. Tajā ietilpst vairāki desmiti salu, kuras formāli pieder Krievijas Federācijai, taču jau gadu desmitiem uz četrām no tām pretenzijas izsaka Japāna. Joprojām neatrisinātais teritoriālais konflikts vissmagākās sekas atstāj uz strīdus salu iedzīvotājiem - investori un tūristi salām iet ar līkumu.
Fotostāsts: ikdienas dzīve Kuriļu salās - Japānas un Krievijas interešu krustugunīs
Otrā pasaules kara beigās padomju spēki ieņēma šīs salas, kas Krievijā bija pazīstamas kā Dienvidkuriļu salas, bet Japānā kā Ziemeļu teritorijas. Invāzijas rezultātā savas mājas pameta 17 000 japāņu.
«Mums ir jābūvē ja ne Disnejlenda, tad vismaz kaut kas, kas liktu cilvēkiem uz šejieni braukt,» dažādas iespējas apcer vietējais skolotājs un žurnālists Genādijs Berezjuks.
Kuriļu salu jautājums apgrūtinājis Krievijas un Japānas attiecības gadu desmitiem. Un, lai gan japāņu uzņēmumi veikuši investīcijas Krievijas Tālajos Austrumos, strīdus salas investoru maciņiem gājušas secen.
«Mēs aicinājām japāņus šeit investēt, lai radītu īpašo ekonomikas zonu, taču viņi atteicās, jo šo uzskata par paši savu salu,» sūkstās 64 gadus vecs salas iedzīvotājs, kurš atklāj tikai savu vārdu - Nikolajs.
Kunaširas sala atrodas tikai 15 kilometru attālumā no Japānai piederošās Hokaido salas. Skaidrā laikā abu salu iedzīvotāji pat var redzēt pretējā krastā esošās teritorijas.
Japāna uzsver, ka padomju armija salas 1945. gada okupēja. Tokija pretendē uz Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un Habomai salām, taču Krievija uzstāj, ka tās suverenitāte pār Dienvidkuriļu salām nav apšaubāma.