Stoltenbergs redz «satraucošu eskalāciju» Krievijas aktivitātēs Sīrijā

LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien sacīja, ka Krievijas militārajās aktivitātēs Sīrijā vērojama satraucoša eskalācija.

Stoltenbergs arī norādīja, ka NATO ir gatava izvietot spēkus tās dalībvalstī Turcijā, ja būs nepieciešams. Ankara iepriekš sūdzējās par vairākiem Krievijas lidmašīnu veiktajiem Turcijas gaisa telpas pārkāpumiem.

«Sīrijā mēs esam redzējuši satraucošu Krievijas militāro aktivitāšu eskalāciju,» Stoltenbergs teica ceļā uz NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmi, kurā paredzēts galvenokārt pievērsties Sīrijas krīzei.

«Mēs novērtēsim pēdējo [notikumu] attīstību un to ietekmi uz alianses drošību,» norādīja NATO ģenerālsekretārs. «Tas īpaši attiecas uz pēdējiem Krievijas [veiktajiem] NATO gaisa telpas pārkāpumiem.»

Krievija sāka uzlidojumus Sīrijā pagājušajā nedēļā, apgalvojot, ka tā uzbrūk «teroristiem», taču vienlaikus tā vairākkārt pārkāpusi NATO dalībvalsts Turcijas gaisa telpu, kas izraisījis ASV vadītās koalīcijas un Ankaras protestus.

Trešdien Maskava dramatiski paaugstināja likmes, veicot bezprecedenta uzbrukumus Sīrijā ar spārnotajām raķetēm, kuras tika izšautas no Kaspijas jūras uz Sīrijas prezidenta Bašara al Asada opozīcijas spēkiem.

NATO Turcijā izvietojusi pretraķešu sistēmas «Patriot», lai novērstu Sīrijas konflikta izplatīšanos pāri robežai, taču tās vēlāk šogad paredzēts aizvākt.

Uz jautājumu, vai NATO varētu pagarināt savu misiju, ņemot vērā Krievijas darbības, Stoltenbergs atbildēja: «NATO ir gatava un spēj būt gatava aizsargāt visas dalībvalstis, tostarp Turciju, pret jebkādu apdraudējumu.»

Viņš norādīja, ka NATO lēmums paaugstināt gatavību nav saistīts tikai ar Krievijas dalību konfliktā Ukrainā.

«Tā ir atbilde gan uz izaicinājumiem, kurus mēs redzam austrumos, gan uz izaicinājumiem, kurus mēs redzam dienvidos,» teica Stoltenbergs.

Viņš uzvēra, ka situācija vairāk nekā jebkad prasa politisku risinājumu, un aicināja Krieviju ieņemt «konstruktīvu» nostāju, neuzbrūkot nemierniekiem, lai atbalstītu Asadu.

«Tas, ko mēs redzam, ir atjaunota vajadzība pēc politiskām iniciatīvām, jo ilgtermiņā militāra risinājuma nav,» teica NATO ģenerālsekretārs.

28 valstu alianse ir radikāli mainījusi virzienu, paaugstinot tēriņus un izveidojot ļoti ātras reaģēšanas spēkus, kuriem būtu jāsāk darboties nākamgad. Tas notika pēc krīzes Ukrainā, līdz kurai aizsardzības budžeti gadiem bija samazināti.

Pārmaiņām būtu jānodrošina, ka NATO dažu dienu, nevis dažu nedēļu vai mēnešu laikā, spēj atbildēt uz jebkuru krīzi strauji mainīgajā pasaulē, kurā krīzēm var būt dažāda forma, sākot no konvencionāla militāra uzbrukuma līdz kiberkaram.

Aizsardzības ministri pārrunās arī situāciju Afganistānā, kur talibi nesen ieguva Kondozas pilsētu, kas smagi iedragāja pārliecību par valdības spēku spējām atturēt nemierniekus, neskatoties uz NATO atbalstu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu