Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible otrdien atzinis, ka milzīgā patvēruma meklētāju pieplūduma dēļ Vācijai var neizdoties nākamgad tikt pie sabalansēta budžeta.
Šeible: Bēgļu pieplūdums apdraud Vācijas budžeta balansu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs arī apsprieda ideju par iespējamo sociālo pabalstu samazināšanu bēgļiem.
Vācijai pagājušajā gadā - pirmo reizi kopš 1969.gada - izdevās panākt sabalansētu budžetu, proti, valsts neuzņēmās jaunas parādsaistības.
Šeible atzina, ka nezina, vai šoreiz tas būs iespējams, lai gan Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība cer to padarīt par normu.
Neparedzētās izmaksas, ko radījis milzīgais patvēruma meklētāju pieplūdums, ir radījušas papildu slodzi valsts kasei.
Saskaņā ar Berlīnes oficiālajām prognozēm Vācijā šogad ieradīsies apmēram 800 000 patvēruma meklētāju, taču pēdējā laikā politiķi jau atklāti runā par vismaz miljonu.
Šeible norādīja, ka
milzīgais patvēruma meklētāju pieplūdums ir lielāks izaicinājums nekā daudzas citas lietas, ko Vācijai nācies pieredzēt pēdējos 65 gados.
Tomēr viņš uzsvēra, ka Vācija spēj un tiks galā ar šo situāciju.
Valdība ir apsolījusi miljardiem eiro palīdzībā federālo zemju un pašvaldību varasiestādēm iebraucēju izmitināšanai.
Vienlaikus Šeible sacīja, ka
tiek apspriestas iespējas samazināt patvēruma meklētājiem piešķiramos pabalstus.
Tieši dāsno pabalstu dēļ Vācija kļuvusi par galveno mērķi daudzajiem tūkstošiem nelegālo imigrantu no Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikas un Āzijas.
Pašreiz persona, kurai veiksmīgi izdevies pieteikties patvērumam Vācijā, pirmos 15 mēnešus saņem 143 eiro mēnesī. Pieaugušie ar kopīgu saimniecību saņem katrs 129 eiro mēnesī, un ģimenes par katru bērnu saņem vēl 85 līdz 92 eiro mēnesī.
Pēc 15 mēnešiem bēglis, ja vēl nav atradis darbu, var pieteikties pabalstiem Vācijas bezdarba un sociālās labklājības programmā, saskaņā ar kuru viena persona mēnesī saņem aptuveni 390 eiro un palīdzību mājokļa īrēšanā.
Merkele otrdien laikrakstam «Bild» atzina, ka Vācijas maksātie pabalsti Eiropas mērogā ir lieli.
Ņemot vērā laiku, kas pat labi izglītotam bēglim nepieciešams, lai apgūtu vācu valodu un pielāgotos dzīvei Vācijā, Sociālo lietu ministrija prognozē, ka
nākamgad būs 240 000 līdz 460 000 jaunu sociālo pabalstu saņēmēju.
«Līdz 2019.gadam šis skaitlis varētu sasniegt miljonu,» pagājušajā nedēļā atzina nodarbinātības ministre, vienlaikus piebilstot, ka patvēruma meklētāju pieplūdums galu galā radīšot arī daudzas jaunas darbvietas.
Tikmēr valdībā izskanējusi ideja par tranzīta zonu izveidošanu uz robežas, lai nošķirt personas, kuras ir tiesīgas pieteikties uz patvērumu Vācijā, no personām, kuras jāpārbauda rūpīgāk.
Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis otrdien paziņoja, ka Vācijai ir tiesības izmantot tranzīta zonas, lai racionalizētu patvēruma meklētāju pieteikumu izskatīšanas procesu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normām, kamēr vien spēkā paliek uz laiku atjaunotā robežkontrole.
Berlīne atjaunoja robežkontroli 13.septembrī un tagad informējusi Eiropas Komisiju, ka turpinās to līdz 31.oktobrim, jo «situācija uz robežas it tāda, ka mēs nevaram bez tās iztikt», otrdien pavēstīja Iekšlietu ministrijas preses sekretāre.