Kad Singapūra augustā svinēja neatkarības 50. gadadienu, bija skaidrs, ka tās iemītniekiem atlicis gaužām maz līdzības ar nelielo salu tautām no tā laika, kad valsts 1965. gadā tika izslēgta no Malaizijas.
Fotostāsts: valsts, kurai akūti trūkst sauszemes - to mākslīgi uzber
Valsts ekonomikas politika to pārvērtusi par starptautisku finanšu un biznesa meku, kuru caurvij uzkoptas ielas, skaisti parki un augsts dzīves līmenis, kāda nav teju nekur citur Āzijas dienvidos.
Singapūras valdības statistika rāda, ka IKP pa šiem gadiem pieaudzis par 4400 procentiem.
Liela problēma Singapūrā ir vienīgi zemes trūkums. Singapūras 719 kvadrātkilometros mīt 5,5 miljoni iedzīvotāju. Taču, lai to risinātu, tiek likti lietā dažādi tehnoloģiski un arhitektoniski risinājumi - uz cilvēku radītām salām un konstrukcijām izbūvēti konteineru termināļi, fabrikas, lidosta un daudzas citas būves. Teritorija tiek paplašināta arī ar smilšu uzbērumu palīdzību.
Apvienoto Nāciju Organizācija lēš, ka pēdējo 20 gadu laikā Singapūra importējusi 517 miljonus tonnas smilšu.
Taču visam ir arī savas ēnas puses. Ekonomikas veiksmes stāsts licis saskarties ar milzīgu ārvalstu darbinieku pieplūdumu, kā arī izraisījis nekustamā īpašuma cenu bumu. Singapūra tiek uzskatīta par vienu no pasaulē dārgākajām valstīm, un tur arvien pieaug plaisa trūcīgo un turīgo iedzīvotāju starpā.
Smagas sekas videi
Apbūve un sauszemes mākslīgā paplašināšana tiek vainota vairāku jūras iemītnieku sugu izmiršanā. Iznīcināti arī koraļļu rifi un izzudušas daudzas mazās saliņas.
Pie tam mākslīgā apbūve valsts teritorijas paplašināšanai tiek kritizēta kā videi nedraudzīga un rada spriedzi arī Singapūras un tās kaimiņvalstu starpā.
Vides aktīvisti arī uztraucas, ka Singapūras rīcība izraisa pārmaiņas jūras ūdens plūdmaiņā ne tikai Singapūras krastos, bet arī tās kaimiņvalstīs.
Tiek lēsts, ka Singapūras iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam varētu pieaugt līdz 6,5 - 6,9 miljoniem iedzīvotāju. Valdība paziņojusi, ka nepieciešams mākslīgi radīt vēl 50 kvadrātkilometrus zemes.