Pasaules līderi Parīzē atklāj samitu par klimata pārmaiņām

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pasaules valstu līderi pirmdien Francijas galvaspilsētā Parīzē atklāja vēsturisku samitu, kura mērķis ir pārvarēt gadu desmitiem ilgušo politisko strupceļu un panākt vienošanos, kas ļautu novērst bīstamo globālo sasilšanu.

Vairāk nekā 150 valstu līderi sāka 12 dienas ilgās sarunas, lai varētu vienoties par radikālu globālās ekonomikas restrukturizāciju, lai mazinātu atkarību no fosilā kurināmā, kas tiek vainots par klimata pārmaiņām.

Valstu līderi pulcējas konferenču centrā Parīzes ziemeļu piepilsētā Leburžē, kur ir pastiprināti drošības pasākumi pēc teroraktiem, kuros šomēnes gāja bojā 130 cilvēku.

Zinātnieki brīdina, ka cilvēce piedzīvos arvien plašākas dabas katastrofas, piemēram, sausumu, kas novedīs pie konfliktiem, un jūras līmeņa celšanos, kas apdraudēs salu valstis, ja vien netiks sperti būtiski soļi.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) samitus, lai cīnītos pret globālo sasilšanu, organizē kopš 1995.gada, tomēr visi iepriekšējie centieni ir cietuši neveiksmi saistībā ar dziļām nesaskaņām starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm.

Ceļš uz starptautisku vienošanos klimata izmaiņu ierobežošanai

Daudzas nabadzīgās valstis uzstāj, ka bagātajam valstīm ir jāuzņemas lielāka atbildība par problēmas risināšanu, jo tās ceļā uz labklājību kopš industriālās revolūcijas ir sadedzinājušas visvairāk fosilā kurināmā.

Tomēr ASV un citas attīstītās valstis uzstāj, ka vairāk ir jāiegulda Ķīnai, Indijai un citām attīstības valstīm, kas arvien vairāk dedzina ogles, lai nodrošinātu savu strauji augošo ekonomiku.

Potenciālie klupšanas akmeņi Parīzes sarunās ir dažādi: no finansējuma sniegšanas klimata neaizsargātajām un nabadzīgajām valstīm līdz lielākai vērībai attiecībā uz to, kā tiek izpildītas saistības par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu ierobežošanu un pat par pašas vienošanās juridisko statusu.

Tomēr būtisks progress ir panākts pirms sanāksmes. Viens no galvenajiem panākumiem ir process, kurā 183 valstis ir iesniegušas brīvprātīgu plānu, kā cīnīties pret globālo sasilšanu.

ANO klimata aģentūras vadītāja Kristiana Figeresa sacīja, ka plāns sniedz struktūru ambiciozākiem centieniem panākt, ka globālā sasilšana nepārsniedz divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms Rūpnieciskās revolūcijas.

Divi grādi pēc Celsija skalas ir slieksnis, kuru zinātnieki uzskata par tādu, kas padara nenovēršamu globālās sasilšanas visnegatīvāko ietekmi.

Pirmdienas samits ir visu laiku lielākā pasaules līderu sanāksme, kuras mērķis ir runāt par klimata pārmaiņām.

Lai mudinātu līderus panākt vienošanos, vairāk nekā pusmiljons cilvēku nedēļas nogalē piedalījās protesta akcijās visā pasaulē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu