Aklā imigrantu mīlestība, kamēr tēvs bezpalīdzīgi noskatās pusaugu meitas izvarošanā

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Ziņojumu skaits par seksuāla rakstura uzbrukumiem Ķelnē Vecgada vakarā arvien pieaug. Tagad policija vēsta, ka saņēmusi vairāk nekā 500 sūdzību par Vecgada vakarā pieredzēto vardarbību, un 40% no tām saistītas ar seksuāla rakstura uzbrukumiem. Lai gan oficiālas apsūdzības vēl nav izvirzītas, policija atzinusi, ka lielākā daļa aizdomās turēto ir patvēruma meklētāji vai nelegālie imigranti no Ziemeļāfrikas valstīm. Taču Vācijā daļa sabiedrības un politiķi joprojām izvairās skatīties acīs realitātei un izvēlas izlikties, ka nekas nav noticis. Kāpēc tā?

«Esmu dusmīga par to, kas notika ar sievietēm Ķelnē, bet esmu arī dusmīga par klusēšanas konspirācijām, kas sekoja,» saka 32 gadus vecā Ilse, lūkojoties apkārt uz pilsētas galveno laukumu, kura vienā pusē ir dzelzceļa stacija un otrā gotiska katedrāle ar diviem torņiem. Vēsajā ziemas rītā, kad Ilse tiekas ar «The Telegraph» žurnālisti, absurds šķiet Ķelnes mēres (galēji labējās aktīvistes Judītes Volteres) paziņojums, ka šī ir viena no vietām, uz kurieni sievietēm nevajadzētu doties. Laukums atrodas sociāli un politiski liberālās pilsētas pašā sirdī, kur pāri, ietinušies siltākos apģērba gabalos, dzer vēsu kafiju kafejnīcu āra terasēs un skolēni dodas ekskursijā uz vēsturisko baznīcu. Daži apstājas, gandrīz samulsuši par ziedu pušķiem, kas dažviet nolikti dzelzceļa tuvumā, un tiek skubināti doties uz priekšu, pirms var izlasīt uz kādas kartītes rakstīto: «Solidaritātei ar Vecgada vakara uzbrukumu upuriem. Kaut kas tāds nedrīkst atkārtoties nekad.»

Ilse ir viens no cilvēkiem, kas notikušo diez vai jebkad aizmirsīs. Kaut gan viņa izsprukusi sveikā, vairākas dienas pēc notikušā viņu joprojām vajā atmiņas par Vecgada notikumiem, kad teju 1000 personu, kuras aculiecinieki apraksta kā Ziemeļāfrikas vai Tuvo Austrumu valstu izcelsmes vīriešus, seksuāli uzbruka, pazemoja un aplaupīja simtiem sieviešu.

«Šeit notika kaut kas šausmīgs, bet tagad šķiet it kā nekas nebūtu noticis.

Es biju klāt šajā haosā un šausmās un redzēju, ka policija nedara neko.

Un tagad tiek gaidīts, lai arī mēs neko nesakām? Tikai tāpēc, ka vainīgie bija imigranti?

Šis ir kā vēl viens uzbrukums sievietēm: vispirms mūsu ķermeņiem un tagad arī mūsu tiesībām,» sašutusi saka Ilse.

«Tas bija biedējoši - es tiku atšķirta no mana drauga, un viņi mani rāva aiz drēbēm.

Es domāju, ka tikšu izvarota turpat visu acu priekšā,» saka kāda 26 gadus veca sieviete.

«Es kliedzu pēc palīdzības, bet visur, kur skatījos, notika tas pats: uzbrukumi un laupīšanas. Bet tikai sievietēm. Mēs bijām viņu mērķis tikai tāpēc, ka esam sievietes.»

Protests Ķelnē
Protests Ķelnē Foto: AFP/LETA

Pūlī met raķetes

Daži no upuriem guvuši smagus apdegumus, jo uzbrucēji ar mērķi izraisīt bailes un apjukumu pūlī meta uguņošanas raķetes.

Kāds tēvs žurnālistei stāsta, ka bijis spiests bezpalīdzīgi noskatīties, rokās turot mazo dēliņu, kā uzbrucēji prom aizvelk viņa draudzeni un 15 gadus veco meitu.

Viņš redzējis, kā vīrieši bāž rokas draudzenes un meitas džinsās un apakšveļā.

«The Telegraph» žurnāliste raksta, ka, uzklausot aculiecinieku stāstus, top skaidrs, ka tās nakts notikumi ir noziedzīgi un šokējoši. Taču vēl nepieredzēta apmēra amatpersonu vēlme piesegt notikušo situāciju vēl vairāk saasinājusi un skarbi izgaismo kancleres Angelas Merkeles vienpusējo atvērto durvju politikas imigrantiem baisās ēnu puses.

Policija, baidoties, ka šķitīs rasistiska (tā nav tikai Vācijai raksturīga paranoja, kā to ilustrē imigrantu noziegumu piesegšana Ročdeilā un Roterdamā), notiekošajā neiejaucās.

Viņi arī kategoriski norādīja, ka nebija pierādījumu, ka uzbrucēju vidū būtu bēgļi. Kas tagad izrādījušies meli - nopludināti dokumenti liecina, ka viņi to zināja jau no paša sākuma.

Pēcāk, neizprotami savādas pašcenzūras vadīts, neziņot par notikušo izvēlējās kāds liels TV tīkls. Neskatoties uz faktu, ka pieteicās vairāk nekā 100 sievietes - uzbrukumu upures un vairākkārt pauda gatavību liecināt, pagāja vairākas dienas, līdz informācija beidzot izlauzās publiski.

«Es deportētu daudzus no viņiem,» saka 24 gadus vecā Izabella Prodama. «Vecgada vakars bija kā murgs.

Šie vīrieši sev līdzi atved Āfrikā raksturīgas vērtības, kurām Eiropā nav vietas.

Viņi pret baltajām sievietēm izturas kā pret priekšmetiem, bez jebkādas cieņas.

Esmu dzīvojusi Āfrikā trīs gadus, un, kad to darīju, es pakļāvos viņu paražām. Tagad viņiem jādara tas pats vai arī jādodas mājās.»

Šādi vaļsirdīgi viedokļi un dusmas, kādas pauž Izabella, Ķelnes pilsētā vērojami pārsteidzoši reti. Tas notiek valstī, kur, kā daži apgalvotu, valda pārlieku liela jutība pret galēji labējiem viedokļiem.

Kad nesen arābu izcelsmes patvēruma meklētājiem tika izdalīti ieteikumi par to, ko gaidīt no vācu kultūras, to vidū bija tādi banāli punkti kā «punktualitāte ir svarīga» un «nepieskarties sievietēm uz ielas». Toreiz kreisā spārna prese šos ieteikumus ķengāja, izsmēja un nodēvēja par «diskriminējošiem».

Šī aklā atteikšanās pret iebraucējiem attiecīgi izturēties vai vismaz atzīt, ka viņi nāk no ļoti atšķirīgas kultūras, kurā dominē vīrieši, novedusi pie ārkārtējas tuvredzības par sociālo un reliģisko bezdibeni,

kas tagad pastāv starp valsts iedzīvotājiem un arvien pieaugošo skaitu etnisko minoritāšu.

Tā ir arī attieksme, kas dominē Ķelnē - pat dažu sieviešu vidū. «Tas, kas notika Ķelnē, ir šausmīgi, taču mēs nevaram par to vainot it visus imigrantus,» brīdina 60 gadus vecā Ursula. «Mums jāsaglabā perspektīva. Sliktas lietas var notikt jebkur.» Ursula nesaskata pretrunas teiktajā un faktā, ka tagad viņa izjūt vajadzību savu somiņu turēt paslēptu zem mēteļa, kā arī smaidot izrāda izvarošanas trauksmes ierīci, kas atrodas zem viņas šalles.

«The Telegraph» uzrunā vēl kādu labi ģērbtu četrdesmitgadnieci. Viņa vien parausta plecus un saka: «Es tobrīd atrados sliežu otrā pusē.» Tā, it kā atrašanās 400 jardus tālāk no notikuma vietas viņai atņemtu tiesības uz viedokli. «Vai jūtat solidaritāti ar sievietēm, kurām tika uzbrukts?» tincina žurnāliste. «Es jūtu solidaritāti ar visu cilvēci,» viņa izteiksmīgi nosaka un dodas prom.

Pagātnes grēki joprojām smagi slīgst pār Vāciju.

Vairāk nekā miljona bēgļu uzņemšana nav tikai ekonomisks jautājums, tas ir arī princips, simbolisks un humāns žests, kas ir kā balzams uz kolektīvās apziņas dvēseles. «Tā ir izplatīta problēma vāciešiem,» saka 18 gadus vecs medicīnas students Tilmans Zadovs.

«Mūsu pagātnes dēļ mēs negribam citiem izlikties aizspriedumaini pret citām rasēm. Mēs uztraucamies, ka pat ādas krāsas vai izcelsmes vietas pieminēšana var tikt uzskatīta par rasistisku.

Tāpēc jebkādas veselīgas diskusijas tiek izbeigtas, pirms vēl sākušās.»

Savāda atmosfēra sabiedrībā: vainot notikušajā upures

Zadova draudzene, 18 gadus vecā medicīnas studente Lena Reimere atzīst, ka jūt dusmas par pašreizējo atmosfēru, kurā virmo upuru daļēja vainošana notikušajā. Pilsētas mēre Henrieta Rekere Ķelnes sievietēm ieteikusi nākotnē sevi no tamlīdzīgiem uzbrukumiem pasargāt, atrodoties «vairāk nekā rokas stiepiena attālumā» no svešiniekiem. Ņemot vērā to, ka nākamajā mēnesī pilsētā sāksies karnevāla svinības, viņa arī aicinājusi sievietes «turēties kopā grupās».

«Es jūtos dusmīga, ka no sievietēm tiek gaidīts, lai viņas mainītu savu uzvedību. Man nav nekas pret bēgļiem, un es uzskatu, ka viņi mūsu valstī būtu jāielaiž, taču šeit upuri ir sievietes, un tā ir viņu brīvība, kas tagad tiek ierobežota,» saka Rekere.

Pēdējās dienās pakāpeniski nācis gaismā, ka līdzīgi uzbrukumi notikuši arī Bīlefeldā, Hamburgā, Frankfurtē un Berlīnē. Visos gadījumos sievietes tika sagrābtas, piespiedu kārtā skūpstītas un svešinieku aizskartas. Ap 50 sieviešu par uzbrukumiem ziņojušas policijai.

Tas ir patiesi šausminošs noziegumu vilnis, tomēr atkal un atkal tie, kas par šo jautājumu izsakās, nevēlas izdarīt neērtus secinājumus un pētīt lietu plašākā mērogā.

Vēlu vakarā galvenā dzelzceļa stacija Ķelnē ir gaiši izgaismota un aicinoša. Aktīvi darbojas vietējie veikali. Taču nevar nemanīt nospiedošo policijas klātbūtni. «The Telegraph» žurnāliste novēro, kā tiesībsargi notver un arestē divus ne-Eiropas izcelsmes vīriešus. Policisti no rokas rokā viens otram nodod vairākas papīra loksnes. Vēlāk izskan, ka policija aizturējusi divus izvarošanā aizdomās turētos. Pie viņiem policisti atraduši papīra lapas, uz kurām uzrakstītas jēlas frāzes sieviešu uzmanības piesaistīšanai. Abi vēlāk tika atbrīvoti pierādījumu trūkuma dēļ. Žurnāliste raksta, ka viņai nav ne jausmas, vai abi arestētie bija tie paši, kuru arestu redzēja viņa. Taču acīs viņai dūries tas, ka garāmgājēji arestus centušies ignorēt. «Tā ir viņu izvēle. Taču pēc sarunas ar sievietēm - Ķelnes uzbrukumu upurēm top skaidrs, ka tuvojas stunda, kad vāciešiem vairs nebūs greznības izvēlēties notiekošo ignorēt,» viņa pauž raksta noslēgumā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu