Ekvadora prasa kompensāciju par Asanža piespiedu uzturēšanos vēstniecībā

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ekvadora uzskata, ka jākompensē kaitējums, ko tai un tīmekļa vietnes «WikiLeaks» dibinātājam Džuljenam Asanžam nodarījusi viņa piespiedu uzturēšanās Ekvadoras vēstniecībā Londonā, paziņoja Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea.

Korrea sarunā ar žurnālistiem Japānas Kioto pilsētā atzinīgi novērtēja ANO Darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos lēmumu, ka Asanža piespiedu uzturēšanās Ekvadoras vēstniecībā Londonā pielīdzināma nelegālam apcietinājumam.

«Tas pēc tik daudziem gadiem liecina par to, ka mums bija taisnība,» teica Korrea.

Viņš arī atzīmēja, ka Ekvadorai un pašam Asanžam nodarīts būtisks morālais un materiālais kaitējums, kuru vajadzētu kompensēt.

«Kurš grasās kompensēt kaitējumu, kas nodarīts Asanžam un Ekvadorai? Vai jūs zināt, cik izmaksājusi vēstniecības drošības uzturēšana?» prezidents retoriski vaicāja žurnālistiem.

«Mēs sastapāmies ar spiegošanas mēģinājumiem un citām lietām,» piebilda Korrea.

ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos nospriedusi, ka Asanža piespiedu uzturēšanās Ekvadoras vēstniecībā Londonā pielīdzināma nelegālam apcietinājumam, ceturtdien pavēstīja Zviedrijas Ārlietu ministrija.

«Mēs varam vienīgi konstatēt, ka darba grupa nonākusi pie citādiem secinājumiem nekā Zviedrijas tieslietu iestādes,» sacīja ministrijas preses sekretāre.

Iepriekš par šādiem ANO Darba grupas secinājumiem vēstīja britu raidorganizācija BBC, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušo informāciju.

Lielbritānijas valdība jau paziņojusi, ka gadījumā, ja Asanžs iznāks no Ekvadoras vēstniecības, viņš tiks aizturēts.

Asanžs vairākus gadus uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur viņš meklēja patvērumu, lai netiktu izdots Zviedrijai.

2014.gada septembrī Asanžs iesniedza ANO Darba grupai patvaļīgas aizturēšanas jautājumos sūdzību par Zviedriju un Lielbritāniju, apgalvojot, ka viņa piespiedu uzturēšanās vēstniecībā ir līdzvērtīga nelikumīgai aizturēšanai.

Lai gan šīs darba grupas lēmumi nav juridiski saistoši, ir ziņots, ka citi cilvēki tikuši atbrīvoti uz tās lēmumu pamata.

ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos savu lēmumu oficiāli paziņos piektdien, un ANO nekādus komentārus vēl nav sniegusi.

«WikiLeaks» dibinātājs paziņojis, ka piektdien padosies Lielbritānijas policijai, ja ANO Darba grupa nolems, ka viņš nav ticis patvaļīgi aizturēts.

Asanžs, kam Zviedrijā draud apsūdzības izvarošanā, kuras viņš noliedz, Ekvadoras vēstniecībā Londonā slēpjas kopš 2012.gada vasaras. Ekvadora 2012.gadā piešķīra Asanžam patvērumu.

44 gadus vecais Austrālijas pilsonis Asanžs atteicies doties uz Zviedriju, lai runātu ar izmeklētājiem par iespējamām apsūdzībām. Asanžs šo lēmumu pamatojis ar bažām, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur viņu varētu tiesāt par simtiem tūkstošu slepenu ASV diplomātiskās un militārās sarakstes dokumentu publiskošanu 2010.gadā.

Pērn augustā iestājās noilgums trim Asanžam 2010.gadā izvirzītām apsūdzībām - par seksuālu uzbrukumu, par nelikumīgu piespiešanu un par seksuālu uzmākšanos. Tomēr Asanžu joprojām var tiesāt Zviedrijā par apsūdzību izvarošanā, kurai noilgums iestātos tikai 2020.gadā - 10 gadus pēc tās izvirzīšanas.

Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija «WikiLeaks» brīvprātīgās līdzstrādnieces. Asanžs noliedz visas apsūdzības un uzstāj, ka seksuālie sakari notikuši ar pušu piekrišanu.

Lielbritānijas valdība ceturtdien paziņoja, ka apsūdzības izvarošanā vēl ir spēkā tāpat kā starptautiskais aizturēšanas orderis, tādēļ britu policijai ir pienākums Asanžu aizturēt, ja viņš atstās Ekvadoras vēstniecību, un izdot viņu Zviedrijai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu