Krievija galveno uzmanību pievērš Ukrainas politiskās, ekonomiskās un informācijas vides destabilizēšanai, tiekoties ar Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputātiem sacījis Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jevgens Perebijnis (Yevgen Perebyinis), aģentūra BNS uzzināja parlamenta Preses dienestā.
Vēstnieks uz tikšanos bija aicināts, lai pārrunātu aktuālo situāciju Ukrainas austrumos Krievijas agresijas kontekstā un šīs Austrumu partnerības valsts reformu gaitu.
Raksturojot situāciju Ukrainas austrumos, vēstnieks apliecināja, ka Krievija joprojām nepilda Minskas vienošanos, turklāt palielina karavīru un militārās tehnikas klātbūtni Ukrainas austrumos. Krievija galveno uzmanību pievērš Ukrainas politiskās, ekonomiskās un informācijas vides destabilizēšanai. Aizvadītā gada jūlijā, augustā un septembrī vien fiksēti teju 1300 terorakti, kas vērsti pret tiesām, transporta infrastruktūru, medicīnas iestādēm un citiem nozīmīgiem objektiem, deputātus informēja vēstnieks, akcentējot, ka Krievija separātiskas kustības organizē visā Ukrainas teritorijā.
Krievija īsteno speciālas informācijas operācijas, tostarp apsūdzot Ukrainu noziegumos pret cilvēci Donbasā, izplatot federalizācijas ideoloģiju, graujot valdības īstenotās politikas leģitimitāti, īstenojot kampaņas ar mērķi diskreditēt vai noliegt Ukrainas kultūru un vēsturi un safabricējot negatīvu informāciju par Ukrainas politisko eliti, sacīja vēstnieks. Viņš arī raksturoja Krievijas iesaisti teroristisko organizāciju aktivitātēs Ukrainā.
Deputāti interesējās par Ukrainas attieksmi pret gāzesvada «Nord Stream II» projektu, pret kuru noraidošu attieksmi iepriekš paziņojumā paudusi Eiropas lietu komisija un kura īstenošanas gadījumā Krievija dabasgāzes piegādi patērētājiem Eiropas Savienībā caur Ukrainu varētu pilnībā aizstāt ar dabasgāzes piegādi pa «Nord Stream I» un «Nord Stream II» cauruļvadiem. Vēstnieks uzsvēra, ka «Nord Stream II» ir pretrunā ar Eiropas Savienības interesēm un tiesisko regulējumu un nerisinātu jautājumu par nepieciešamību dažādot energoresursu piegādes avotus.
Tikšanās laikā pārrunātas arī Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības. Vēstnieks tās vērtēja kā aktīvas, īpaši akcentējot veiksmīgo parlamentāro sadarbību.
«Diemžēl situācija Ukrainas austrumos neuzlabojas, taču tas, kas ir nemainīgs, ir Latvijas atbalsts Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai. Arī ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs un ārlietu ministra ziņojumā spilgti tika apliecināta Ukrainas vieta Latvijas ārpolitikas prioritāšu vidū,» uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.
