ANO Drošības padome ārkārtas sēdē izteikusi stingru nosodījumu Ziemeļkorejai, kas svētdien palaida tāla darbības rādiusa raķeti, un solījusi tuvākajā laikā pieņemt rezolūciju par sankcijām, reaģējot uz Phenjanas «bīstamajiem un nopietnajiem pārkāpumiem».
Šo paziņojumu atbalstījušas visas 15 Drošības padomes dalībvalstis, ieskaitot Ķīnu, kas ir Ziemeļkorejas galvenā diplomātiskā atbalstītāja un tirdzniecības partnere.
Kā ziņots, Ziemeļkoreja apgalvo, ka tās palaistā raķete sekmīgi ievadījusi orbītā mākslīgo Zemes pavadoni, taču ASV un Ziemeļkorejas kaimiņvalstis uzskata, ka Phenjana izmēģinājusi ballistisko raķeti, kas spējīga nest kodolieročus un sasniegt ASV kontinentālo daļu.
ANO noteiktās sankcijas aizliedz Ziemeļkorejai lietot ballistisko raķešu tehnoloģiju, un šis starts ir vēl viens agrāko ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums pēc Phenjanas janvārī veiktā ceturtā kodolizmēģinājuma.
Rezolūcijas projekts par jaunu sankciju noteikšanu, ko izstrādājušas Japāna, Dienvidkoreja un ASV, tiek apspriests jau nedēļām ilgi, bet Ķīna ieņēmusi piesardzīgu nostāju, pamatojot to ar iebildi, ka Ziemeļkorejas ekonomika jau tā ir vāja.
Drošības padome paziņojusi, ka rezolūcija par sankcijām drīzumā tiks pieņemta, bet nav norādījusi, vai Ķīna būs gatava piekrist ASV prasībām spert pret Phenjanu stingrākus soļus.
Ķīnas vēstnieks ANO Ļu Dzjei izteicies, ka padomei būtu jāpieņem «jauna rezolūcija, kas spētu mazināt spriedzi, sekmēt denuklearizāciju, mieru un stabilitāti un veicināt risinājumu sarunu ceļā.»
Ķīnai kā vienai no piecām pastāvīgajām Drošības padomes dalībvalstīm ir veto tiesības, kas ļautu tai bloķēt rezolūciju, ja tā ietvertu tādas sankcijas kā Ziemeļkorejas kuģu neielaišanu ostās vai naftas piegāžu ierobežošanu.
ASV vēstniece Samanta Pauere savukārt aicinājusi Pekinu apzināties, ka runa ir «par nopietniem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai».
Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins paziņojis, ka rezolūcijai jābūt iedarbīgai, bet tā «nedrīkstētu novest Korejas Tautas Demokrātisko Republiku līdz ekonomiskam sabrukumam».
Kopš Ziemeļkorejas pirmā kodolizmēģinājuma 2006.gadā Drošības padome noteikusi Phenjanai četras sankciju paketes. 20 Ziemeļkorejas uzņēmumi un 12 personas iekļautas ANO sankciju sarakstā, kas paredz aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumus.
