Ja Lielbritānija jūnija referendumā nobalsos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), arī Čehijā sāksies debates par bloka pamešanu, otrdien atzina Čehijas premjerministrs Bohuslavs Sobotka. Trīs piektdaļas čehu ir neapmierināti ar valsts dalību ES, bet 62% apliecinājuši, ka referendumā balsotu pret ES, liecina aģentūras STEM oktobrī veiktās aptaujas dati.
«Ja Lielbritānija pamet ES, arī mēs varam sagaidīt debates par izstāšanos no ES dažu gadu laikā,» ziņu aģentūrai ČTK sacīja premjers.
Lielbritānijā referendums par valsts turpmāko palikšanu ES notiks 23.jūnijā.
«Iespaids būs tiešām milzīgs,» viņš sacīja, piebilstot, ka Čehijas izstāšanās no ES varētu izraisīt situācijas pasliktināšanos ekonomikas un drošības jomā, kā arī atgriešanos Krievijas ietekmes sfērā.
Šāds solis būtu «pēc 1989.gada notikušās attīstības absolūts noliegums», sacīja premjers.
Kamerons brīdina par ES pamešanas radītajiem draudiem ekonomikai un nacionālajai drošībai
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirmdien brīdinājis, ka karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) apdraudētu tās ekonomiku un nacionālo drošību.
«Eiropas pamešana apdraudētu mūsu ekonomiku un nacionālo drošību,» uzrunā parlamentam norādīja Kamerons, kura paša partijā vairāki parlamenta locekļi paziņojuši, ka atbalstīs Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Sevišķi smags trieciens premjeram bija Londonas mēra Borisa Džonsona paziņojums par piesliešanos eiroskeptiķiem.
Pēc vienošanās panākšanas par pieprasītajām reformām ES Kamerons sestdien atklāja, ka referendums par Lielbritānijas turpmāko dalību blokā notiks 23.jūnijā.
«Kad runa ir par cilvēku darbvietām, nepietiek vienkārši pateikt, ka viss būs labi un mēs to nokārtosim.
Mums pienācīgi jālūkojas uz sekām, ko radīs izstāšanās,» norādīja Kamerons, piebilstot, ka tas būtu liels lēciens nezināmajā.
Kamerons arī brīdināja par globālajiem draudiem no Krievijas un teroristu grupējuma «Islāma valsts», sakot: «Problēmas, ar ko šodien saskaras Rietumi, ir patiesi draudīgas. (..) Pēc manām domām, tagad nav īstais laiks šķelt Rietumus.»
Profesors: Lielbritānijas izstāšanās no ES tikai radītu ilūziju par suverenitāti
Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) tikai radītu ilūziju par suverenitāti, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Viņš norādīja, ka Lielbritānijas konservatīvo partijā vienmēr pastāvējuši atšķirīgi grupējumi un viens no tiem stingri uzskata, ka valstij ir jāizstājas no ES, bet Londonai ir jākļūst par vēl spēcīgāku finanšu centru. Tikmēr valsts ārējā ekonomiskā politika jākoncentrē uz Āziju, galvenokārt Ķīnu un Indiju. «Viņi saka, ka ES ir neefektīva,» skaidroja Skudra.
«[Londonas mērs Boriss] Džonsons, kurš svētdien paziņoja, ka pirms jūnijā gaidāmā referenduma atbalstīs balsojumu par Lielbritānijas izstāšanos no ES, sacīja, ka
viņu motivē rūpes par nodokļu maksātāju naudu, jo Lielbritānija ir neto maksātāja - vairāk maksā, nekā saņem,»
sacīja profesors.
Skudra arī norādīja, ka Džonsons savā uzrunā pieminējis novājināto ES robežkontroli, ko savā ziņā varētu attiecināt arī uz imigrantu pieplūdumu no Centrālās un Austrumeiropas. Tomēr Džonsons skaidri to neesot gan norādījis, pauda Skudra.
Viņš arī atgādināja par medija «CNN» veikto aptauju, kuras dati liecinot, ka
pašlaik 33% Lielbritānijas iedzīvotāju atbalstītu valsts izstāšanos no ES, 48% esot par palikšanu, savukārt 19% vēl nezinot savu atbildi. «Anglijā ir 53 miljoni vēlētāju, Skotijā tie ir pieci miljoni vēlētāju.
Skaidrs, ka viss izšķirsies tieši Anglijā,» viņš sacīja, piebilstot, ka referenduma rezultātu pašlaik gan esot pāragri prognozēt.
Skudra arī norādīja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES tikai radīšot ilūzijas par it kā iegūto suverenitāti.
Kā ziņots, pēc smagām sarunām ES dalībvalstu līderi piektdien beidzot panākuši vienošanos par Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona pieprasītajām bloka reformām. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers galīgo vienošanās variantu dalībvalstu līderiem nodeva darba vakariņu laikā.
Neilgi pēc tam Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite tviterī pavēstīja, ka vienošanās ir noslēgta, ko mirkli vēlāk tviterī apstiprināja arī Tusks, piebilstot, ka vienošanās saņēmusi vienbalsīgu atbalstu.
Vienošanās rosina cerības, ka referendumā briti tomēr izšķirsies par palikšanu blokā.
Dauningstrīta paziņojusi, ka vienošanās paredz iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm.
Panākta arī vienošanās par bērnu pabalstu ierobežošanu gadījumos, ja viesstrādnieku atvases dzīvo citā valstī. Uz personām, kas pabalstus saņem jau šobrīd, ierobežojumus varēs attiecināt no 2020.gada, bet uz jaunajiem pabalstu pieprasītājiem šie ierobežojumi tiks attiecināti, līdzko spēkā stāsies attiecīgs Lielbritānijas likums.
Apvienotā Karaliste izcīnījusi arī tiesības īstenot ārkārtas pasākumus Londonas finanšu sektora aizsardzībai.
