Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var trīs mēnešus liegt pabalstus imigrantiem, kas ieradušies no citām dalībvalstīm, ceturtdien nosprieda ES Tiesa. Tai jau agrāk lūgts spriest par šiem pabalstiem, jo pastāv bažas, ka pabalstu sistēma tiek izmantota ļaunprātīgi.
ES augstākajai tiesai vairākkārtīgi lūgts pieņemt spriedumus lietās par pabalstiem ES iekšējiem imigrantiem, dalībvalstīs pastāvot bažām, ka pabalstu sistēma tiek izmantota ļaunprātīgi.
Šim jautājumam ir arī svarīga nozīme Lielbritānijā gaidāmajā referendumā par turpmāko palikšanu ES.
ES juridiskajās normās jau ir noteikts, ka imigrantiem no citām dalībvalstīm trīs mēnešus var atteikt sociālo atbalstu.
Tomēr Luksemburgā bāzētās tiesas tiesnešiem no jauna tika lūgts izvērtēt šo jautājumu, pēc tam kad Vācijā bija izraisījies juridisks strīds saistībā ar atteikumu izmaksāt pabalstus kādam Spānijas pilsonim un viņa dēlam.
«Dalībvalsts var atteikt zināmus sociālos pabalstus (tādus kā Vācijas iztikas līdzekļu pabalstus darba meklētājiem un viņu bērniem)
citu dalībvalstu pilsoņiem viņu uzturēšanās pirmos trīs mēnešus,» teikts tiesas paziņojumā.
Kamerons panāk vienošanos par ES reformām
Pēc smagām sarunām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdien beidzot panākuši vienošanos par Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona pieprasītajām bloka reformām.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers galīgo vienošanās variantu dalībvalstu līderiem nodeva darba vakariņu laikā.
Neilgi pēc tam Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite tviterī pavēstīja, ka vienošanās ir noslēgta, ko mirkli vēlāk tviterī apstiprināja arī Tusks, piebilstot, ka vienošanās saņēmusi vienbalsīgu atbalstu.
Vienošanās rosina
cerības, ka referendumā par Lielbritānijas turpmāko dalību ES, kas varētu notikt jau 23.jūnijā, briti tomēr izšķirsies par palikšanu blokā.
Dauningstrīta paziņojusi, ka vienošanās paredz iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm.
Panākta arī vienošanās par bērnu pabalstu ierobežošanu gadījumos, ja viesstrādnieku atvases dzīvo citā valstī. Uz personām, kas pabalstus saņem jau šobrīd, ierobežojumus varēs attiecināt no 2020.gada, bet uz jaunajiem pabalstu pieprasītājiem šie ierobežojumi tiks attiecināti, līdzko spēkā stāsies attiecīgs Lielbritānijas likums.
Apvienotā Karaliste izcīnījusi arī tiesības īstenot ārkārtas pasākumus Londonas finanšu sektora aizsardzībai.
Paredzēts, ka Kamerons tagad atgriezīsies Londonā, kur sestdien gaidāma ministru kabineta sēde, kurā premjers pārējos ministrus iepazīstinās ar panākto vienošanos.
Jau pirmdien valdība parlamentā iesniegs priekšlikumu par referenduma iespējamo datumu.
Kamerons tviterī jau paziņojis, ka viņš panācis vienošanos, kas Lielbritānijai dos «īpašu statusu» ES, un ka viņš «rekomendēs» ministriem šo vienošanos pieņemt, kā arī aicinās referendumā balsot par palikšanu ES.
Tomēr Kameronam vēl jāpārliecina gan eiroskeptiķi paša partijas rindās, gan britu sabiedrība, ka panāktā vienošanās patiesi mainīs Lielbritānijas attiecības ar Briseli.
Eiroskeptiskās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs jau paziņojis, ka Kamerona panāktā vienošanās «nav pat tā papīra vērta, uz kuras tā uzrakstīta».
«Šī vienošanās, kuru viņš panācis, nerisina fundamentālos jautājumus, kas rūp tautai,» Londonā uzrunājot aptuveni 1500 cilvēku lielu izstāšanās atbalstītāju auditoriju, norādīja Farāžs.
Eiroskeptiķi uzsver, ka vienošanās joprojām liedz Lielbritānijai bloķēt nevēlamas ES tiesību normas vai ierobežot imigrāciju.
Britu mediji ziņo, ka «izstāšanās» kampaņai gatavojas pievienoties viens no Kamerona tuvākajiem līdzgaitniekiem – tieslietu ministrs Maikls Govs, kā arī vēl vismaz pieci ministri, kas par to oficiāli paziņos pēc sestdienas kabineta sēdes.