Zviedrijas bruņoto spēku pavēlnieks Mīkaels Bidens, kas piektdien ieradies Lietuvā, saskata «daudz argumentu un motivācijas» intensīvāk sadarboties ar Baltijas valstīm.
Zviedrijas armijas pavēlnieks: Mums ir daudz iemeslu ciešāk sadarboties ar Baltijas valstīm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ņemot vērā to, kas notiek mums apkārt, un Krievijas darbība šajā ziņā nav pēdējā vietā, (..) mēs dalāmies atbildībā par Baltijas jūras reģiona drošību,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS pēc tikšanās ar Lietuvas bruņoto spēku pavēlnieku Jonu Vītautu Žuku.
Bidens uzsvēris, ka
Zviedrija «savu drošību veido kopā ar citiem», un tas nozīmē, ka tā ir gatava palīdzēt citām valstīm, ja tās saskartos ar «spēcīgu spiedienu».
Pēc ģenerāļa teiktā, lai gan Zviedrija nav NATO dalībvalsts, tā atsaukusies uz alianses valstu militārās palīdzības lūgumiem. Kā piemēru viņš minējis Eiropas Savienības (ES) valstīm adresēto Francijas aicinājumu pēc bruņotajiem uzbrukumiem Parīzē atbalstīt tās militārās misijas Āfrikā. «Zviedrija bija viena no pirmajām valstīm, kas palīdzēja ar savām militārajām transportlidmašīnām «C17»,» atgādinājis Bidens.
Viņš atzinīgi vērtējis NATO aktivitātes palielināšanos reģionā, bet vairījies spriest, vai aliansei būtu jāsūta uz Austrumeiropu vēl lielāki spēki.
Zviedrijas bruņoto spēku pavēlnieks nav komentējis arī iespēju, ka viņa valsts varētu pievienoties NATO, sabiedrībā veidojoties aizvien labvēlīgākai attieksmei pret tādu soli. «Tas ir tīri politisks jautājums - kādu ceļu Zviedrija izvēlēsies savā drošības politikā,» viņš piebildis.
Kā liecina pērn septembrī publiskota aptauja, ko veikusi Zviedrijas kompānija «Sifo», Zviedrijas vēlmi iestāties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā atbalstītu 41% respondentu, 39% pret to iebilstu, bet 20% šajā jautājumā nav noteikta viedokļa.
Šādi dati liecina par jūtamām pārmaiņām Zviedrijas sabiedriskajā domā. Kā rakstīja portāls «The Local», 2015.gada sākumā Zviedrijas dalību aliansē atbalstīja 31% zviedru, 2013.gadā - 29% un 2012.gadā - 17%.