NATO drīzumā rīkos pirmās kopš Ukrainas krīzes izraisīšanās 2014.gadā oficiālās sarunas ar Krieviju, piektdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, šādi signalizējot par zināmu atsalumu alianses attiecībās ar Maskavu, kas Ukrainas konflikta dēļ saglabājas saspringtas.
Maskava: Krievijas-NATO padomes sēde iespējama «tuvāko nedēļu laikā»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
NATO-Krievijas padomes tikšanās notiks pēc divām nedēļām alianses galvenajā mītnē Briselē, sacīja Stoltenbergs, piebilstot, ka tā būs vēstnieku līmeņa sanāksme.
Nedaudz agrāk piektdien par to, ka NATO-Krievijas padomes sēde varētu notikt «tuvāko nedēļu laikā», Krievijas žurnālistiem pieļāva Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksejs Meškovs.
Sanāksmē galvenā uzmanība tiks pievērsta Ukrainas krīzei un «nepieciešamībai pilnībā īstenot» Minskas vienošanos par situācijas normalizēšanu Donbasā, sacīja Stoltenbergs.
Tiks arī aplūkotas militārās aktivitātes, «īpaši pievēršot uzmanību caurspīdīguma principa ievērošanai un riska mazināšanai», kā arī situācijai Afganistānā un «reģionālajiem terorisma draudiem», viņš sacīja.
Sanāksme iezīmē politiskā dialoga turpināšanu, par ko vienojušies NATO līderi, sacīja Stoltenbergs, vienlaikus brīdinot, ka «nenotiks atgriešanās pie darījumiem kā parasti, līdz Krievija atkal nebūs sākusi cienīt starptautiskās tiesības».
Ir nepieciešams nodrošināt atsevišķu soļu caurskatāmību, lai izvairītos no bīstamiem pārpratumiem, sevišķi jau Sīrijā, kur vienlaikus noris gan Krievijas, gan ASV vadītās koalīcijas operācijas, sacīja Stoltenbergs.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.