Igaunijas Drošības policija savā otrdien publiskotajā kārtējā gadagrāmatā paziņojusi, ka cieši seko līdzi norisēm Igaunijas musulmaņu kopienā un, lai gan radikālisma gadījumi kļūst biežāki, var apgalvot, ka pašlaik Igaunijā starp musulmaņiem ir radikalizējušies tikai daži cilvēki un terorisma draudi joprojām ir zemi.
«Pašlaik par maz ticamu tiek uzskatīta terorakta plānošana Igaunijā, sazvērestība vai teroristu organizācijas apstiprinājums tādam teroraktam. Tomēr līdzīgi kā citās valstīs mēs diemžēl esam mazāk pasargāti no atsevišķiem teroristiem. Nesen Igaunija piedzīvoja Karena Drambjana gadījumu, kad viņš 2011.gada augustā uzbruka Aizsardzības ministrijai, rīkojoties personiska aizvainojuma dēļ, tomēr ar netiešu politisku mērķi, ja ņem vērā izvēlēto uzbrukuma objektu,» teikts Igaunijas Drošības policijas jaunākajā gadagrāmatā.
Dienests atzina, ka terorisma draudi Igaunijā kļūst arvien reālāki. «Publiski avoti ir teikuši, ka, lai gan draudu līmenis Latvijā un Lietuvā ir tāds pats kā Igaunijā, 2015.gadā tas tika paaugstināts Zviedrijā un Somijā. Decembrī Somijas Centrālā kriminālpolicija aizturēja divus irākiešu izcelsmes vīriešus aizdomās par kara noziegumiem Irākā. Līdzīgas aizturēšanas pērn notika Zviedrijā,» tajā norādīts.
«Igaunija ir minēta teroristisko organizāciju propagandā.
Tādēļ mēs lūdzam visus Igaunijas interešu pārstāvjus un iedzīvotājus, kas strādā valstīs ar augstu risku vai tās apmeklē, būt piesardzīgākiem,» norādīja Igaunijas Drošības policija un ieteica pirms braucieniem uz ārvalstīm iepazīties un ņemt vērā Igaunijas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicēto informāciju par konkrēto valsti.
Igaunijas musulmaņu kopiena joprojām ir kopumā mierīga, bet tajā valda zināma iekšēja neapmierinātība,
secinājis Igaunijas iekšējās drošības dienests.
«Saspīlējums starp dažādām interešu grupām galvenokārt koncentrējas islāma kultūras centrā «Turath»
Tallinas Kēvizes rajonā, ko izraisa «centra vadības necaurskatāms un par egoistisku uzskatīts vadības stils»,» norādīts gadagrāmatā.
2015.gada pavasarī tika nodibināts «Eesti Islami Keskus» («Igaunijas islāma centrs»), kurš pārņēma ēkas administrāciju. Centra iepriekšējā vadība tam nepiekrita un uzskatīja tādu notikumu attīstību par ļaunprātīgu pārņemšanu, situāciju izklāstīja Igaunijas Drošības policija.
Ziņojumā norādīts, ka pērn Igaunijas musulmaņu kopienai tika pievērsta lielāka plašsaziņas līdzekļu uzmanība, tās līderiem komentējot teroraktus visā pasaulē un ar bēgļiem saistītos jautājumus. Tāpat kopienas līderiem bija jākomentē dažādas idejas Igaunijas iekšienē, piemēram, iespējamais seju aizsedzoša apģērba, kas raksturīgs musulmaņu sievietēm, aizliegums, mošejas būvniecība valstī, kā arī Igaunijas bijušā iedzīvotāja Abdurrahmana Sazanakova darbība Sīrijā un pirmā krimināllieta par islāma terorisma atbalstīšanu.
«Diemžēl Igaunijas musulmaņu līderu komentāri par šiem jautājumiem vairāk norādīja uz vēlmi distancēties no šīm problēmām,
nevis uz gatavību tās risināt un vadīt radikāli noskaņotus cilvēkus atpakaļ uz pareizā ceļa,» atzina Drošības policija.
Regulāras musulmaņu lūgšanas notiek ne tikai Tallinā, bet arī citās Igaunijas pilsētās, bet
lūgšanu telpas izveide Tartu ir raisījusi Drošības policijas bažas, jo iniciatīva un daļējs finansējums nāca no ārvalstīm,
kā arī pašlaik nav garīdznieka, kurš varētu profesionāli vadīt tādas lūgšanas.
«Piemēri, kad Igaunijas musulmaņu kopienas biedri radikalizējas, diemžēl kļūst biežāki,
un galvenokārt radikalizācija tiek izteikta ar teroristiskas organizācijas simbolikas izmantojumu,» norādīts gadagrāmatā, kurā piebilsts, ka nereti cilvēki tādu simbolu izmantojumu skaidro ar piederību islāmam kā reliģijai, nevis kaujiniekiem, lai gan visbiežāk tādus simbolus izmanto islāmistu ekstrēmistu organizācijas un to atbalstītāji. «Tādu simbolu demonstrēšana tiek izmantota, lai pārbaudītu cilvēkus un mēģinātu radīt pārmaiņas sabiedrības un tiesībsargājošo institūciju iecietības robežās,» uzsvēra Drošības policija.
Tā iesaka Igaunijas musulmaņu kopienai uzņemties lielāku atbildību par savu biedru radikalizācijas atklāšanu un novēršanu. Dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka daži Igaunijas musulmaņi joprojām interesējas par iespējām doties uz krīzes zonām, bet, kā liecina citu valstu pieredze, tādas vēlmes novēršanā vislielākā nozīme ir ģimenei un paziņām, kā arī sociālo institūciju darbinieku atbalstam.
