Neviena Latvijas valsts robežas pārkāpuma no Krievijas militāro spēku puses līdz šim nav bijis un arī nākotnē nebūs, tiekoties ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani paudis kaimiņvalsts vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, informēja Aizsardzības ministrijā (AM).
Piektdien Bergmanis tikās ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu. Tikšanās notika pēc vēstnieka lūguma.
Tās laikā tika pārrunātas Krievijas militārās aktivitātes Latvijas pierobežā, civilās gaisa satiksmes drošības jautājumi saistībā ar militāro lidmašīnu komunikācijas trūkumu, veicot lidojumus Latvijas pierobežā. Sarunas gaitā aizsardzības ministrs Bergmanis rosināja vienoties par militāra rakstura informācijas apmaiņu ar mērķi veicināt caurskatāmību un uzticību abu valstu sadarbībā.
«Uzskatu, ka apliecinājums tam, ka abu valstu starpā nav slēptu nodomu, būtu atteikšanās no negaidītu kaujas gatavības pārbaužu rīkošanas pierobežā un savlaicīga informācijas apmaiņu par plānotajām mācībām», vēstniekam norādīja aizsardzības ministrs.
Aizsardzības ministrs atzina, ka atklātību un uzticēšanos starp abām valstīm ievērojami mazina Krievijas militārās aktivitātes Latvijas pierobežā, kas izraisa virkni jautājumu un rada neizpratni gan militārās jomas pārstāvjiem, gan sabiedrībai kopumā.
Runājot par NATO spēku klātbūtni Latvijā, aizsardzības ministrs uzsvēra, ka šī klātbūtne ir Latvijas aizsardzības stūrakmens. «NATO karaspēka klātbūtnei Latvijā ir aizsardzības raksturs un nolūks. Mēs stiprinām savas aizsardzības spējas, nevis vēlamies apdraudēt citas valstis,» teica aizsardzības ministrs.
Tāpat aizsardzības ministrs norādīja, ka Latvijas gaisa telpas pierobežā regulāri tiek novēroti precedenti, kad militārās lidmašīnas neievēro starptautisko praksi un lido bez iesniegtiem lidojuma plāniem vai pārkāpj tos, tai skaitā izslēdzot transponderus (atbildētājus).
«Labā prakse prasītu, lai valstis informē savlaicīgi par lidojumiem kaimiņvalsts pierobežā. NATO lidaparāti, veicot lidojumus, ievēro labo praksi, gan ieslēdzot transponderus, gan arī iesniedzot lidojuma plānus,» teica Bergmanis.
Sarunas noslēgumā abas puses pauda vienotu viedokli par to, ka ir jāuztur savstarpējs dialogs un apmaiņa ar informāciju starp Latviju un Krieviju.
Vēstīts, ka iepriekšējā aizsardzības ministra tikšanās ar Krievijas vēstnieku Latvijā notika pērn, 29.janvārī, kad ar A.Vešņakovu tikās toreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Tikšanās laikā ministrs norādīja, ka nav izprotami Krievijas pastiprināto un bieži vien izaicinošo aktivitāšu mērķi iepretim Baltijas valstīm, kas veicina spriedzi. Ministrs aicināja Krievijas pusi būt atklātākiem, lai kliedētu bažas par Krievijas mērķiem un nodomiem Baltijas reģionā.
