Lavrovs mēģina iebaidīt Zviedriju ar «sekām», iestājoties NATO

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS/Scanpix

Krievija īstenos visas nepieciešamās darbības pie savām robežām, ja Zviedrija iestāsies NATO, paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Nyheter» viņš uzsvēra, ka Maskava būs spiesta rīkoties, ja NATO militārā infrastruktūra parādīsies Zviedrijā.

«Ikvienai valstij ir tiesības izlemt, kādu drošības formu izvēlēties, bet ir jāsaprot: ja militārā infrastruktūra pietuvosies Krievijas robežām, mēs, protams, īstenosim nepieciešamās militāri tehniskās darbības,» norādīja Lavrovs.

Uz jautājumu par Krievijas iespējamajiem pasākumiem Lavrovs atbildēja, ka par tiem nelems viņš.

«Tas būs atkarīgs no bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrijas, Krievijas Ģenerālštāba,» sacīja ministrs.

Lavrovs intervijā arī vainoja Stokholmu par atsalumu abu valstu attiecībās. Viņš norādīja uz spēcīgajām tirdzniecības attiecībām un politisko dialogu, kas valdīja pirms Ukrainas krīzes, piebilstot, ka Krievija vienmēr Zviedriju ir uzskatījusi par labu kaimiņu.

«Tomēr to visu pārtrauca mūsu Zviedrijas kolēģi, tas nenotika pēc mūsu iniciatīvas,» paziņoja Lavrovs.

«No Stokholmas mēs saņēmām signālu, ka kontakti būs iesaldēti un Zviedrija ievēro Eiropas Savienības (ES) sankcijas. Tas kaut kāda iemesla dēļ bija rezultāts tam, ka Brisele apvainojās par mūsu reakciju uz bruņotu apvērsumu Kijevā,» sacīja ministrs.

Pēdējo gadu laikā attiecības abu valstu starpā ir bijušas saspringtas.

NATO ir ziņojusi, ka Krievija 2013.gadā ir simulējusi uzbrukumu Zviedrijai, izmantojot kodolieročus.

Zviedrijas drošības dienests «Sapo» savukārt Krieviju ir nosaucis par valsts lielāko drošības draudu.

2014.gada oktobrī Zviedrija veica lielāko militāro operāciju kopš Aukstā kara, meklējot ārvalstu zemūdeni savos teritoriālajos ūdeņos. Zviedrija neapsūdzēja nevienu konkrētu valsti, bet vairums Zviedrijas militāro ekspertu uzskata, ka tā bija Krievijas zemūdene.

Nespēja atrast zemūdeni raisīja bažas par Zviedrijas militārajām spējām, kas sarukušas pēc gadiem ilgas aizsardzības izdevumu samazināšanas.

Zviedrijas gaisa telpā vai tās tuvumā pēdējo gadu laikā ir konstatētas vairākas Krievijas militārās lidmašīnas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu