Zebiekste atslēgusi Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) Lielo hadronu paātrinātāju, ielienot 66 000 voltu transformatorā un izraisot īssavienojumu, sestdien paziņoja CERN.
Zebiekste aptur Lielo hadronu paātrinātāju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LHC tika apturēs «tehnisku problēmu dēļ, tostarp sakarā ar elektrības pārrāvumu, zebiekstei ielienot elektrības transformatorā», paziņoja CERN preses pārstāvis.
Īssavienojums noticis piektdien plkst.5.30 (plkst.6.30 pēc Latvijas laika).
Pēc CERN preses pārstāvja teiktā, «viegli bojāti daži kontakti un notiek remontdarbi, kuriem nevajadzētu prasīt vairāk par dažām dienām».
Pagājušā gada jūnijā Lielais hadronu paātrinātājs pēc divu gadu pārbūves un divus mēnešus ilgiem izmēģinājumiem atsāka pētījumus.
Iekārtās veiktie uzlabojumi ļaus zinātniekiem panākt daļiņu sadursmes daudz augstākā enerģijas līmenī nekā iepriekš - līdz pat 13 teraelektronvoltiem. Līdzšinējais rekords 2012.gadā bija astoņi teraelektronvolti.
Pirms paātrinātājs tika slēgts, zinātniekiem izdevās sasniegt vienu no Lielā hadronu paātrinātāja projekta pamatmērķiem - eksperimentāli pierādīt par Dieva daļiņu dēvētā Higsa bozona fizisku eksistenci, kas līdz tam bija tika teorētisks pieņēmums. 2013.gadā britu fiziķim Pīteram Higsam un beļģu zinātniekam Fransuā Englēram par Higsa bozonu atklāšanu tika piešķirta Nobela prēmija fizikā.
Taču tālākiem pētījumiem Lielais hadronu paātrinātājā bija nepieciešams daudz augstāks enerģijas līmenis, un iekārta tika apturēta, lai veiktu tajā būtiskus uzlabojumus.
Jaunajos eksperimentos CERN zinātnieki mēģinās izprast tumšo matēriju un rast atbildi uz jautājumu, kādēļ novērojamajā Visumā vielas ir daudz vairāk nekā antivielas.