NATO jāreaģē uz Krievijas darbībām, īstenojot atturēšanas politiku, paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Soltenbergs.
Stoltenbergs: NATO jāreaģē uz Krievijas darbībām, īstenojot atturēšanas politiku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Maskava prettiesiski anektēja Krimu, atbalsta separātistus Ukrainas austrumos, pārkāpj starptautiskās tiesības. Tieši tādēļ mēs paplašinām savu klātbūtni alianses austrumos,» viņš pavēstīja laikrakstam «Die Welt».
Stoltenbergs norādīja, ka šobrīd tiek apspriesta iespēja katrā no Baltijas valstīm un Polijā izvietot starptautisku bataljonu. Šie spēki tur atrastos rotācijas kārtībā. Galīgais lēmums tiks pieņemts līdz jūlijā Varšavā gaidāmajam NATO samitam.
Šie plāni nepārkāpj NATO un Krievijas Pamataktu, jo tie neparedz ievērojamus bruņotos spēkus, uzsvēra alianses ģenerālsekretārs. Viņš sacīja, ka Maskava uzskatot, ka «ievērojami bruņotie spēki» ir ne mazāk kā 1000 karavīru pastāvīga atrašanās vienā NATO dalībvalstī.
«Līdz šim rādītājam mums ir tālu,» paziņoja Stoltenbergs.
Nekas arī neliecina, ka tuvākajā laikā Krievija varētu uzbrukt kādai no alianses dalībvalstīm, pauda NATO ģenerālsekretārs.
«Tomēr mums ir jābūt sagatavotiem, mums ir jāsniedz NATO dalībvalstīm pilna solidaritāte un vienlaicīgi jāīsteno atturēšanas politika,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šie pasākumi ir «pamatoti, vērsti uz aizsardzību un atbilst starptautiskajām tiesībām».
Stoltenbergs arī skaidroja, ka NATO nevēlas konfrontāciju ar Krieviju un jaunu Auksto karu, bet šie pasākumi ir reakcija uz Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju.
Viņš uzsvēra, ka NATO īsteno apņēmīgu, noteiktu un paredzamu politiku.
«Tikai šādā gadījumā mēs varam iet uz politisko dialogu ar Krieviju,» sacīja alianses ģenerālsekretārs, piebilstot, ka ar «abpusēju klusēšanu nekādas problēmas atrisināt nevarēs».
Stoltenbergs arī paziņoja, ka jābūt atvērtiem kanāliem politiskajam dialogam ar Krieviju, lai varētu mēģināt mazināt spriedzi un izvairīties no militāro incidentu riska.
20.aprīlī notika pirmā NATO un Krievijas padomes sēde, kopš alianse pirms diviem gadiem pārtrauca sadarbību ar Maskavu, tādējādi reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas aneksiju.
Ģenerālsekretārs neizslēdza iespēju, ka līdz samitam Varšavā notiks vēl viena NATO un Krievijas padomes sanāksme.
Laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ) ir vēstījis, ka NATO gatavojas Baltijas valstīs un Polijā izvietot četrus bataljonus - aptuveni 4000 karavīru, lai stiprinātu alianses robežu ar Krieviju.
ASV, visticamāk, piešķirs divus bataljonus, bet Vācija un Lielbritānija katra varētu piešķirt pa vienam bataljonam, norādījis WSJ.