Lielākais Korsikas bruņoto separātistu grupējums, kas 70. gados sāka rīkot uzbrukumus centienos panākt salas neatkarību no Francijas, otrdien paziņoja, ka oktobrī pārtrauks «militārās operācijas».
Korsikas separātisti «izbeigs militārās operācijas»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Korsikas Nacionālā atbrīvošanas fronte (FLNC) jau 2014.gada jūnijā paziņoja, ka plāno izbeigt bruņoto cīņu ar vienpusēja pamiera pasludināšanu bez priekšnoteikumu izvirzīšanas.
Lēmums apturēt operācijas 22.oktobrī ļaus salas jaunajai asamblejai, kurā vadībā ir nacionālisti, «mierīgi izpildīt savu mandātu», teikts otrdien izplatītajā paziņojumā.
«Militāro operāciju beigas nenozīmē ieroču nolikšanu,» skaidro FLNC.
1976.gadā izveidotais grupējums un vairākas citas organizācijas, kas arī cīnās par salas pašnoteikšanos, Korsikā sarīkojušas simtiem uzbrukumu.
FLNC vairākkārt pieprasījusi, lai tiktu atzītas Korsikas tautas «nacionālās tiesības», arī pilsonība, valoda un kultūra.
40 gadus ilgajā cīņā nogalināti deviņi policisti.
FLNC tiek vainota bruņotā laupīšanā un izspiešanā, pieprasot tā dēvētos revolūcijas nodokļus.
90.gados grupējumā izraisījās iekšējās cīņas. Šajā desmitgadē atentātā tika nogalināts Korsikas prefekts Klods Eriņaks, salas augstākā amatpersona.
Francūži Korsiku ieguva XVIII gadsimtā, un tā ir Napoleona Bonaparta dzimtene.
Mūsdienās sala, kas ir slavena ar dabas skaistumu un patīkamo klimatu, ir populāra tūristu vidū. Korsikas iedzīvotāju skaitu lēš uz 300 000.