Eiropas Komisija (EK) dos zaļo gaismu bezvīzu režīmam ar autoritāro Turciju, kas ļaus šīs valsts pilsoņiem Šengenas zonā brīvi pārvietoties bez vīzas, BBC vēsta avoti Eiropas Komisijā. EK lēmumam ir rekomendējošs raksturs. Sagaidāms, ka oficiāls paziņojums šajā jautājumā no Eiropas Komisijas tiks pausts trešdien.
Šis lēmums ir daļa no Eiropas Savienības (ES) vienošanās ar Turciju par to, ka tā atpakaļ uzņems imigrantus, kas pāri Egejas jūrai ieradušies Grieķijā.
Tomēr pat pēc Eiropas Komisijas lēmuma Turcijai jāpierāda, ka tā spēj pildīt ES izvirzītās prasības, kā arī šis lēmums jāapstiprina Eiropas Parlamentā un ES dalībvalstīs.
ES amatpersonas uztraucas: ja neieviesīs bezvīzu režīmu, Turcija atteiksies kontrolēt bēgļu plūsmu.
Migrantu un bēgļu plūsma, kas uz Eiropu virzās no Turcijas un Ziemeļāfrikas, Eiropas Savienības valstu vidū izraisījusi daudzas domstarpības un politisko krīzi.
Eiropas Komisija pirmdien slavēja Turcijas centienus izpildīt nosacījumus, lai varētu tikt ieviests ES un Turcijas bezvīzu režīms.
Jau vēstīts, ka Vācija un Francija vēlas panākt, lai ES un Turcijas bezvīzu līguma noslēgšanas gadījumā būtu paredzēts mehānisms uz laiku apturēt šā līguma darbību.
Atpakaļ Turcija uzņems ne vairāk kā 72 000 imigrantu
Atbilstoši līgumam, kas martā tika noslēgts ES un Turcijas starpā, Ankara apņēmusies uzņemt atpakaļ visus nelegālos imigrantus, kas nekvalificējas bēgļu statusam, tomēr kopumā ne vairāk kā 72 000 imigrantu. Par katru Turcijas atpakaļ uzņemto nelegālo imigrantu ES solījusi uzņemt vienu imigrantu no Turcijas bēgļu nometnēm.
ES piekritusi arī paātrināt bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem un aktivizēt sarunas par Turcijas iestāšanos blokā.
Saskaņā ar vienošanos ES piekritusi arī paātrināt iepriekš apsolīto trīs miljardu eiro piešķiršanu Turcijā esošo bēgļu apgādei un uzturēšanai. Vienlaikus apsolīts līdz 2018.gada beigām savākt papildus vēl līdz trīs miljardiem eiro, taču šī summa nonāks Ankaras rokās tikai tad, ja pirmie trīs miljardi būs iztērēti.
Vienlaikus pastāv bažas par vienošanās ietekmi uz cilvēktiesībām un tās savienojamību ar ES tiesību normām.
