Lielbritānijā šodien notiek vēlēšanas, kurās pirmo reizi kopš pērn maijā notikušajām vispārējām vēlēšanām visiem britiem ir dota iespēja paust savu viedokli pie balsošanas urnām.
Lielbritānijā notiek pašvaldību un reģionālās vēlēšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz ar municipālo padomju un mēru vēlēšanām, kas notiek vairumā Anglijas pašvaldību, tostarp Londonā, Liverpūlē, Solfordā un Bristolē, ceturtdien tiks ievēlēti arī reģionālie parlamenti Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā, bet Anglijā un Velsā tiks izraudzīti arī policijas un noziedzības komisāri.
Papildus paredzētas divas starpvēlēšanas, kurās norisināsies cīņas par vietām parlamenta apakšpalātā. Abas deputātu vietas, no kurām viena pienākas Šefīldai, bet otra Dienvidvelsai, līdz šim ieņēma opozīcijā esošo leiboristu pārstāvji.
Tomēr pašvaldību vēlēšanās parasti vērojama zema vēlētāju aktivitāte, un pat Londonā un Skotijā, kur balsojuma rezultātiem varētu būt vislielākā nozīme, priekšvēlēšanu kampaņa bijusi bāla un maz iedvesmojoša.
Turklāt šoreiz vēlēšanas lielā mērā aizēnojusi kampaņa pirms jūnijā gaidāmā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES).
Kopumā Anglijā norisināsies cīņa par 2743 municipālo padomju deputātu vietām 124 pašvaldībās, un aptaujas liecina, ka leiboristus visur gaida neveiksmes.
Iepriekšējās vēlēšanās, kas šajās pašvaldībās notika 2012.gadā, leiboristi, kurus tolaik vadīja Eds Milibends, ievērojami nostiprināja savas pozīcijas, iegūstot papildus vairāk nekā 500 deputātu vietas. Taču partijas vadībā nonākot tās galēji kreisā spārna pārstāvim Džeremijam Korbinam, no leiboristiem acīmredzami ir novērsušies mēreni noskaņotie vēlētāji.
Tikmēr uz viņu rēķina savas pozīcijas varētu nostiprināt gan konservatīvie, gan liberāldemokrāti, gan eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP).
Nelielu mierinājumu leiboristiem gan varētu sagādāt Londona, kur, kā liecina aptaujas, partijas kandidāts Sadiks Hans varētu pārspēt premjerministra Deivida Kamerona vadīto toriju pārstāvi Zaku Goldsmitu, kļūstot par pirmo musulmani Apvienotās Karalistes galvaspilsētas vadītāja krēslā. Tomēr liela nozīme būs arī cīņai par 25 Londonas Asamblejas deputātu vietām, no kurām 14 tiks izcīnītas atsevišķos vēlēšanu apgabalos, bet atlikušās 11 - visas pilsētas mērogā.
Skotijā, kur tiks ievēlēti 129 reģionālā parlamenta deputāti, pārliecinošu uzvaru, domājams, svinēs Skotu Nacionālā partija (SNP), lai gan daži eksperti šaubās, vai viņiem izdosies gūt tik lielus panākumus kā 2011.gadā. Tikmēr leiboristiem, kas savulaik Skotijā bija dominējošā partija, tagad nāksies cīnīties pat par oficiālās opozīcijas statusa saglabāšanu ar konservatīvajiem, kuriem Skotijā tradicionāli nav bijusi nekāda vērā ņemama ietekme.
Savukārt Velsā, kur tiks ievēlēti 60 reģionālā parlamenta deputāti, leiboristi pirmo reizi varētu zaudēt savu absolūto vairākumu, bet nacionālistu partija «Plaid Cymru» izcīnīt otro lielāko pārstāvniecību. Tādējādi leiboristi varētu būt spiesti iesaistīties pazemojošās sarunās ar nacionālistiem par koalīcijas veidošanu.
Ziemeļīrijā, kur norisināsies cīņa par 108 reģionālās likumdevēju sapulces deputātu vietām, domājams, visumā saglabāsies līdzšinējais spēku samērs un savas vadošās pozīcijas nosargās britu lojālistu Demokrātiskā unionistu partija (DUP) un īru nacionālistu partija «Sinn Fein».
Policijas un noziedzības komisāru (PCC) amatus 2012.gadā Anglijā un Velsā ieviesa iepriekšējā Kamerona valdība, reformējot līdzšinējo tiesībsargāšanas iestāžu pārraudzības sistēmu. Komisāru pilnvarās ir pieņemt darbā un atlaist galvenos konsteblus, kā arī noteikt policijas stratēģiju un budžeta izlietojumu.
Vēlēšanas notiks 40 policijas apgabalos. 2012.gadā toriji izcīnīja 16 PCC vietas, bet viņiem ar 13 mandātiem sekoja leiboristi. Ņemot vērā to, ka aptuveni puse esošo komisāru nepretendē uz atkārtotu ievēlēšanu, eksperti atzīst, ka šoreiz rezultātus ir grūti prognozēt.