Lai atbildētu uz Krievijas radītajiem Aukstā kara laikam līdzīgajiem draudiem, NATO risinājumus sāk meklēt arī savā kādreizējā pagātnē, sacīja NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandiera vietnieks ģenerālmajors Hanss van Grīnsvens (Hans van Griensven).
Ģenerālmajors, kurš Polijā ieradies, lai koordinātu NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības mācības, sarunā ar žurnālistiem atzina, ka Krievijas darbības alianses austrumos atgādina Aukstā kara laiku. Tā rezultātā arī aliansei, meklējot jaunus veidu kā atbildēt uz Maskavas izaicinājumiem, nākas ielūkoties savā pagātnē.
«Ja jūs raugāties uz atdzimstošiem, iespējamiem draudiem austrumos – Krievijas darbības ir tādas, kādas tās nav bijušas kopš Aukstā kara laikiem, pirms daudziem, daudziem gadiem.
Mums jābūt gataviem reaģēt, ja ir nepieciešams un kad ir nepieciešams. Tādējādi NATO domā par to, kā piemēroties jaunajai situācijai,» sacīja van Grīnsvens.
Viņš skaidroja, ka NATO sākotnēji savu galveno uzmanību pievērsa Varšavas pakta valstu radītajam apdraudējumam.
Taču situācija mainījās pēc Aukstā kara beigām, un alianse uzmanību pievērsa krīžu menedžmentam pasaulē vai arī tiem izaicinājumiem, kurus rada situācija Afganistānā. Savukārt šobrīd Krievijas rīcība aizvien vairāk atgādinot pāris gadu desmitu senu vēsturi.
«Krievijas rīcība mums liek skatīties uz to, ar ko NATO sāka – aizsargāt sevi sevi no eksistenciāliem draudiem no visām pusēm. Šajā gadījumā [šāds] apdraudējums no austrumiem,» uzsvēra Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandiera vietnieks.
Situāciju sarežģītu padara arī tas, ka Krievija papildus izmanto tā dēvētā hibrīdkara taktiku - gan militārus, gan ekonomiskus līdzekļus, lai sasniegtu savus mērķus. Tādējādi tiek ietekmēti un iebiedēti neskaitāmi cilvēki.
Kaut gan NATO, kā aizsardzības aliansei, būtu jābūt spējīgai savus pilsoņus aizsargāt arī šajā jomā, van Grīnsvens atzina, ka alianse tomēr nav veidota tā, lai spētu sniegt atbildes uz visiem iespējamiem izaicinājumiem un to variācijām. «Mēs primāri esam militāra savienība,» teica ģenerālmajors.
Tajā pašā laikā NATO ir gatava rīkoties un atbildēt uz jebkuru izaicinājumu, lai arī cik agresīvi un vardarbīgi plāni būtu Krievijai. «Krīzes gadījumā visas 28 dalībvalstis būs klāt un piedalīsies, cik daudz vien nepieciešams,» norādīja van Grīnsvens.
NATO arī lieliski saprotot Baltijas iedzīvotāju bažas par savu drošību, esot kaimiņos valstij, kura ignorē starptautisko kārtību, rīko negaidītas militāras mācības un nodarbojas ar agresīvu ārpolitiku.
Alianses austrumu daļas valstis, novērojot Krievijas darbības, ir kļuvušas nervozas un uztraucas par savu neatkarību, tādējādi par svarīgu NATO vēstures elementu kļūs jūlijā gaidāmais Varšavas samits, kurā lēmumu pieņēmēji vienosies par nepieciešamajiem turpmākajiem atturēšanas soļiem, tostarp par pastiprinātu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijā un Polijā, atzina ģenerālmajors.
«Mūsu nākotnes darbs būs interesants. Taču arī tad nenotiks apstāšanās,» akcentēja van Grīnsvens.
Jau vēstīts, ka šobrīd notiek konsultācijas par konkrētu valstu iesaisti bataljona līmeņa kaujas grupu veidošanā Baltijas valstīs un Polijā. NATO Militārās komitejas sanāksmes laikā NATO dalībvalstu komandieri bija vienisprātis, ka atturēšanas un aizsardzības nolūkos Baltijas valstīs un Polijā nepieciešams veidot četras sabiedroto bataljona līmeņa kaujas grupas.
Šā gada februārī NATO valstu aizsardzības ministri nolēma pastiprināt sabiedroto klātbūtni alianses Eiropas austrumu robežvalstīs, tostarp Latvijā. NATO Militārajai komitejai un NATO stratēģiskajām pavēlniecībām tika dots uzdevums sagatavot priekšlikumus par šīs klātbūtnes veidu un apjomu.
