Eiropas Savienības (ES) amatpersonas un diplomāti šonedēļ sākuši slepenas sarunas, lai sagatavotu koordinētu atbildi situācijai, ja briti 23.jūnijā gaidāmajā referendumā nobalsos par izstāšanos no bloka, aģentūrai «Reuters» trešdien atklāja informācijas avoti ES.
Augsta ranga diplomāti no vairākām valstīm, tostarp no Francijas un Vācijas, pirmdien tikušies sarunās, kuras vadījis Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera administrācijas vadītājs Martins Zelmairs, informēja vairāki avoti.
Viens informācijas avots norādīja, ka pirmdienas sanāksmei sekos citas, kurās tiks apspriesti konkrēti jautājumi.
Cits informācijas avots uzsvēra, ka apspriedes mērķis nebija gatavoties gadiem ilgām sarunām par Lielbritānijas izstāšanos, bet gan koordinēt sākotnējo reakciju, īpaši attiecībā uz komunikācijas stratēģiju pirmajās stundās un dienās pēc referenduma, ja tajā tiks balsots par izstāšanos.
«Doma ir kaut ko sagatavot, neatstājot to dienai pēc 23.jūnija,» teica trešais informācijas avots.
Apspriedē esot bijusi pārstāvēta arī Slovākija, kas jūlijā kļūs par ES padomē prezidējošo valsti. Nekādi skaidri secinājumi sarunās pirmdien panākti neesot, piebilda avoti.
ES līderi ir atlikuši 23. un 24. jūnijā plānoto samitu līdz 28. un 29. jūnijam.
Ja briti nobalsos par izstāšanos, amatpersonas sagaida, ka Eiropas Centrālā banka, Anglijas banka un citas iestādes būs gatavas spēcīgai tirgu nestabilitātei 25.jūnijā.
Britu mārciņa ir zaudējusi savu vērtību brīžos, kad sabiedriskās domas aptaujas liecinājušas par izstāšanās atbalstītāju pārsvaru, bet tās vērtība palielinājusies līdz trīsarpus mēnešos augstākajam līmenim, pieaugot palikšanas atbalstītāju skaitam.
Ja briti nobalsos par izstāšanos, visi 28 ES komisāri, arī Lielbritānijas pārstāvis, iespējams, 27.jūnijā rīkos ārkārtas sanāksmi, norādīja ES amatpersonas. Komisāri tādā gadījumā sagatavotu stratēģiju pirms dalībvalstu līderu samita.
«Tiks pausta nožēla, cieņa pret britu tautas vēlmēm un, iespējams, šausmīgi brīdinājumi par sekām, lai atrunātu citas [valstis] no tā atkārtošanas,» norādīja informācijas avots.
«Būs svarīgi koordinēt to, kurš ko kad saka, un ES bez Lielbritānijas runāt vienā balsī,» piebilda avots.
Daži diplomāti prātoja, ka Francija un Vācija varētu paziņot par jaunām ciešākas integrācijas jomām blokā bez Lielbritānijas. Tomēr, ņemot vērā viedokļu atšķirības starp Berlīni un Parīzi, reti kurš gaida būtiskus plānus par sadarbības padziļināšanu eirozonā.
