Zviedrijas parlaments trešdien ratificēja svarīgu līgumu ar NATO, kas ļaus aliansei izvietot savus spēkus Zviedrijā. Zviedrijas parlaments ratificēja līgumu par uzņēmējvalsts atbalstu (HNSA), kas ļauj Zviedrijas teritorijā rīkot NATO mācības un dod tiesības aliansei nākt Zviedrijai palīgā krīzes situācijā, tas ir, Krievijas agresijas gadījumā.
Zviedrijas parlaments ratificēja līgumu par uzņēmējvalsts atbalstu (HNSA), kas ļauj Zviedrijas teritorijā rīkot NATO mācības un dod tiesības aliansei nākt Zviedrijai palīgā krīzes situācijā.
291 parlamenta deputāts balsoja «par», bet 21 - «pret», noraidot galēji kreisās Kreiso partijas mēģinājumus novilcināt līgumu ratifikāciju.
Kreiso partija pauda, ka līgums rada draudus Zviedrijas konstitūcijā paredzētajām tiesībām un brīvībām. Šīs partijas pozīciju sākotnēji atbalstīja arī galēji labējā partija «Zviedrijas demokrāti», kas tomēr vēlāk savu atbalstu atsauca.
«Zviedrijas demokrātu» līderis Jimmijs Okesons laikrakstam «Aftonbladet» norādīja, ka līgumu parlamentā atbalsta ļoti liels vairākums un pat Kreiso partijas un «Zviedrijas demokrātu» sadarbība spētu aizkavēt tā ratificēšanu tikai par pāris nedēļām.
NATO un Zviedrijas līgums tika parakstīts 2014.gada septembrī. Tas paredz, ka alianse Zviedrijas teritorijā drīkstēs izvietot helikopterus, lidmašīnas un kuģus, tomēr tikai pēc Zviedrijas uzaicinājuma.
Ņemot vērā, ka bija jāveic grozījumi Zviedrijas likumos, sniedzot NATO personālam privilēģijas un imunitāti, tostarp nodokļu un muitas jautājumos, līgumu vajadzēja ratificēt parlamentam.
Gaidāms, ka līgums stāsies spēkā 2016.gada 1.jūlijā.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka zviedru atbalsts valsts dalībai NATO pēdējo gadu laikā ir pieaudzis. 2015.gada septembrī publiskotie sabiedriskās domas izpētes kompānijas «Sifo» aptaujas rezultāti liecināja, ka par iestāšanos aliansē būtu gatavi balsot vairāk zviedru nekā pret.
