Igaunijā pērn imigrēja 15 413 cilvēki, bet no tās emigrēja 13 003 cilvēki, līdz ar to imigrācija pārsniedza emigrāciju pirmoreiz kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas, liecina Igaunijas Statistikas biroja dati.
Igaunijā pirmoreiz kopš neatkarības imigrācija pārsniedz emigrāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neto migrācija (imigrācijas un emigrācijas starpība) bija 2410 cilvēki, bet iedzīvotāju dabiskais pieaugums pērn bija negatīvs - mīnus 1336 cilvēki, tātad imigrācija kompensēja iedzīvotāju skaita samazināšanos negatīva dabiskā pieauguma dēļ.
Visaktīvākā ārējā migrācija bija vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem. Vairumā vecuma grupu imigrācija pārsniedza emigrāciju, izņemot grupas vecumā no 10 līdz 14 gadiem un no 25 līdz 29 gadiem. Starp migrantiem vīriešu bija vairāk nekā sieviešu, bet neto migrācija liecina par to, ka ārzemēs paliekošo sieviešu skaits pārsniedz šādu vīriešu skaitu.
52% imigrantu un 69% emigrantu bija Igaunijas pilsoņi, tāpēc Igaunijas pilsoņu mobilitāte vēl arvien veido lielāko daļu ārējās migrācijas. 21% imigrantu bija citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, un 27% imigrantu bija trešo valstu pilsoņi. 15% emigrantu bija citu ES valstu pilsoņi, bet 10% procentiem emigrantu bija cita pilsonība.
Imigrējušie ES pilsoņi bija jaunāki par imigrantiem ar Igaunijas vai citu valstu pilsonību, un Igaunijas pilsoņu gadījumā to var izskaidrot ar faktu, ka tie bija galvenokārt atgriezušies migranti.
No ārējā migrācijā visvairāk pārstāvētajām pilsonībām neto migrācijas rezultātā samazinājās tikai Igaunijas pilsoņu skaits, bet visvairāk pieauga personu skaits ar kādas trešās valsts pilsonību. Ārējās migrācijas rezultātā vislielākās ārvalstu pilsoņu grupas, kas palikušas Igaunijā, bija Ukrainas, Krievijas un Somijas pilsoņi. ES pilsoņu un cilvēku ar nenoteiktu pilsonību imigrācija un emigrācija līdzsvaroja viena otru.
Vairums personu, kuru migrācijas valsts ir zināma, devās uz Somiju vai ieradās no turienes. Starp galvenajām mērķa valstīm bija citas augsti attīstītas Eiropas valstis – tādas kā Lielbritānija un Vācija. Galvenās izcelsmes valstis imigrācijā līdztekus Somijai bija Ukraina un Krievija. 49% imigrantu bija dzimuši Igaunijā, 11% Krievijā un 8% Ukrainā. 68% emigrantu bija dzimuši Igaunijā, 9% Krievijā, un 4% Somijā.
Igaunijas Statistikas birojs 2016.gadā aprēķina ārējo migrāciju, balstoties uz dzīvesvietas indeksu: ja cilvēks no Igaunijas iedzīvotāja kļūst par Igaunijā nedzīvojošu, tas nozīmē emigrāciju, bet pretēja statusa maiņa - imigrāciju, ja vien tas nenotiek dzimšanas vai nāves gadījumā. Tādējādi migrācijas plūsmas ir palielinājušās, un tas jāņem vērā, salīdzinot 2015.gada migrācijas datus ar iepriekšējo gadu datiem. Šo izmaiņu rezultātā Igaunijas ārējās migrācijas dati precīzāk atspoguļo īstenību, tomēr daudzu imigrantu un emigrantu izcelsmes valsts un galamērķis paliek nezināmi.