Vācijā pēdējā laikā ievērojami pieaudzis no Krievijas ieradušos patvēruma meklētāju skaits, ziņo laikraksts «Die Welt», to skaidrojot ar Kremļa sazvērestību.
Vācijā pieaug patvēruma meklētāju skaits no Krievijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmdien publicētajā rakstā «Die Welt» pauž viedokli, ka aiz patvēruma meklētāju pieplūduma no Krievijas, sevišķi no Čečenijas, stāv Kremlis, kas šādi vēlas izraisīt nestabilitāti Vācijā.
Laikraksts norāda, ka starp iebraucējiem no Kaukāza republikas ir daudz salafistu, un, citējot anonīmus vācu drošības jomas ekspertus, vēsta, ka Maskava cieši seko līdzi tam, kā imigrantu krīze vairo nedrošību Vācijas sabiedrībā.
Vācijas valdības preses pārstāvis «Die Welt» rakstu nodēvēja par «žurnālistu spekulāciju», kurā valdība nepiedalās.
Tomēr Iekšlietu ministrijas preses pārstāvis apstiprināja laikrakstā minētos skaitļus, proti, ka no janvāra līdz maijam Vācijā ieradušos Krievijas pilsoņu lielais vairums - vairāk nekā 80% - ir čečeni.
Piektā lielākā patvēruma meklētāju grupa Vācijā pašreiz ir iebraucēji no Krievijas, proti, aptuveni 2770 cilvēki, apliecināja ministrijas pārstāvis.
Pārējos «Die Welt» minētos datus apstiprina Vācijas Federālā migrācijas un bēgļu biroja (BAMF) mājaslapa. Saskaņā ar tajā publiskoto informāciju aprīlī Vācijā no Krievijas ieradās tikai 850 cilvēki.
Tomēr parasti tikai nelielai daļai čečenu tiek piešķirts patvērums.
No šā reģiona tikai aptuveni 6% patvēruma meklētāju pieprasījumi tiek apstiprināti.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem patvēruma meklētājiem jāiesniedz pieteikumi pēc patvēruma pirmajā valstī, kuru viņi ES sasniedz, un daudziem iebraucējiem no Čečenijas tā ir Polija.
Skatoties pēc statistikas datiem, no Krievijas uz Vāciju imigranti viļņveidīgi ieradušies arī agrāk. Taisnība arī, ka daudzi ierodas no Kaukāza ziemeļu reģiona, tostarp arī Dagestānas.
Bieži vien šie iebraucēji ir slimi, cieš no AIDS, hepatīta vai vēža.
Čečenijas prokremliskais līderis Ramzans Kadirovs vada savu teritoriju ar dzelzs dūri. Ekonomiskā situācija Čečenijā ir smaga, un disidenti tiek apspiesti.
«Režīms kļūst bargāks ar katru mēnesi. Pagājušajā gadā situācija pasliktinājās ievērojami,» «Die Welt» norādīja kāda nevalstiskās organizācijas aktīviste.
Nereti vainojami arī cilvēku kontrabandisti, kas ar baumām pamudina izceļot no Čečenijas. Piemēram, pirms diviem gadiem emigrācijas vilni izraisīja baumas, ka Vācija tiem iebraucējiem, kuru lūgumi pēc patvēruma tiks apstiprināti, piešķirs arī mājokli un nelielu zemesgabalu.
Dagestānā situācija ir vēl smagāka, tādēļ Maskavai patiesībā nemaz nav nepieciešama īpaša kampaņa, lai veicinātu emigrāciju no šiem reģioniem.