NATO nevēlas Aukstā kara atgriešanos attiecībās ar Krieviju, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. «Mūsu mērķis ir pozitīvākas un vairāk uz sadarbību vērstas attiecības ar Krieviju. Mums vajadzētu panākt, lai attiecības ir vismaz paredzamākas,» norādīja Stoltenbergs. NATO ģenerālsekretārs piebilda, ka «komunikācijas un politiskā dialoga kanāli ir mūsu labākajās interesēs».
Stoltenbergs vizītes laikā Varšavā uzsvēra, ka alianse «nevēlas konfrontāciju ar Krieviju».
«Mēs nevēlamies jaunu Auksto karu. Mēs nevēlamies jaunu bruņošanās sacensību,» viņš pauda uzrunā Varšavas universitātē.
Alianse pirms jūlijā gaidāmā NATO samita Varšavā vēlas rīkot NATO-Krievijas padomes sanāksmi.
Pēc Krievijas agresijas Ukrainā un Krimas aneksijas NATO gandrīz pilnībā pārtrauca sadarbību ar Krieviju. Šī gada aprīlī notika NATO-Krievijas padomes pirmā sanāksme kopš 2014.gada jūnija, tomēr šajās sarunās valdīja «dziļas domstarpības» Ukrainas un citos jautājumos, toreiz atzina Stoltenbergs.
NATO samitā tiks lemts par alianses spēku izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs.
Pēc tikšanās ar Stoltenbergu Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs uzsvēra, ka vienošanās par NATO spēku izvietošanu valstīs jau ir panākta.
«Mūsu sarunas šodien apstiprināja, ka gan Polijā, gan Baltijas valstīs uz rotācijas pamata tiks dislocētas četras kaujas grupas, četras bataljona kaujas grupas,» reportieriem norādīja ministrs.
«Daudznacionālā klātbūtne parāda mūsu apņēmību, tā pastiprina mūsu atturēšanu,» paziņoja Stoltenbergs.
«Ņemot vērā, ka tā ievērojami palielinās ikviena potenciālā agresora izmaksas, tai būs stabilizējoša ietekme uz NATO robežām,» viņš piebilda.
Pēc Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā un Krimas aneksijas attiecības starp NATO un Maskavu ir sasniegušas zemāko punktu kopš Aukstā kara laikiem.
