Izglītība vairs nav prioritāte daudziem trūcīgajiem un vidējās šķiras venecuēliešiem. Skolotāji regulāri neierodas uz savām mācību stundām, skolas pamet arī bērni - tā vietā ļaudis laiku vada rindās pēc pārtikas, kā arī piedaloties protestos un pat vardarbīgā noliktavu izlaupīšanā. Pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču trūkums valstī ievieš arvien smagākas korekcijas venecuēliešu dzīvē, raksta «Reuters».
Izglītības krīze Venecuēlā: bērni un skolotāji draudoša bada dēļ pamet skolas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Skolotāju arodbiedrības jaunākās aplēses liecina, ka regulāri uz stundām neierodas 30 - 40 procenti skolotāju. Tā vietā viņi izvēlas stāvēt garajās un reti kad produktīvajās rindās pēc pārtikas un medicīnas precēm.
Skolotāji no kādas mācību iestādes Tačiras štatā sūdzas, ka nevarētu atļauties nopirkt iztikai nepieciešamo pārtiku pat tad, ja tā veikalos būtu pietiekamā daudzumā, jo pārtikas un cita veida preču krīzes ietekmē pamatīgi cēlušās cenas. Pēdējais salmiņš esot bijis kreisās valdības aprīlī pieņemtais lēmums par skolu slēgšanu piektdienās, lai tādējādi taupītu elektrību.
«Es skolā neeju kopš Lieldienu laika,» stāsta 13 gadus vecā Kaseresa. Skolas vietā meitene tagad kopā ar mammu regulāri dodas pāri robežai uz Kolumbiju, lai tur iepirktu miltus, rīsus vai cukuru. Tās ir preces, kuras šī ģimene vairs nevar nopirkt vai vismaz atļauties mājās. Meitene cer, ka līdz nākamajam mācību gadam situācija valstī varētu uzlaboties un viņa varētu atsākt mācības.
Lai ģimenēm palīdzētu pārtikas meklējumos, Venecuēlā mācības pamet arvien vairāk skolēnu. Mācību procesu traucē arī regulārās elektrības un ūdens piegādes problēmas. «Tik traucētas mācības kā šajā gadā vēlāk kompensēt nav iespējams. Šie bērni tagad aug ar zināmu izglītības deficītu,» saka Venecuēlas Centrālās universitātes izglītības eksperts Tulio Ramiress.
Ramiress stāsta, ka arī pats ar savu algu nevar atļauties pat jaunu kurpju pāri. Viņa alga pēc melnā tirgus valūtas kursa ir aptuveni 50 ASV dolāri.
Valdība un tās atbalstītāji uzstāj, ka oponenti valstī pastāvošās sociālās problēmas pamatīgi pārspīlē. Tas tiekot darīts ar mērķi, lai grautu sociālisma vērtības Venecuēlā. Valdība uzsver, ka mirušā prezidenta Ugo Čavesa laikā no 1999. līdz 2013. gadam valstī reģistrēts 16% skolēnu skaita pieaugums, tāpat būtiski augusi lasītprasme un valsts finansējums izglītības nozarei.
Tomēr prezidenta Nikolasa Maduro laikā visi šie sociālie ieguvumi ātri zaudējuši spēku dramatiskā naftas cenu krituma ietekmē. Finansējums skolām tagad ir pilnīgi nepietiekams. Pie tam mācību iestādes zemo algu vai emigrēšanas dēļ strauji atstāj kvalificēti pasniedzēji.