Ukrainas prezidents Petro Porošenko otrdien paziņojis, ka Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju nav alternatīvu, ja vēlas panākt Krievijas pieturēšanos pie pamiera vienošanās.
Porošenko neredz alternatīvu ES sankcijām pret Krieviju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Sankcijas ir vienīgais instruments, kas palicis (..). Tam nav alternatīvu,» Francijas televīzijā pirms tikšanās ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu paziņoja Porošenko.
Francija pirmdien aicināja ES līderus sākt «īstas diskusijas» par Krievijai piemēroto sankciju nākotni.
Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero sacīja, ka nevar būt ne runas par sankciju atcelšanu, kamēr Krievija nav īstenojusi 2015.gada februārī parakstīto Minskas vienošanos.
ES saista sankciju režīma nākotni ar Minskas pamiera līgumu izpildi.
Ero aicināja pagarināt sankcijas vēl uz sešiem mēnešiem, vienlaikus atzīstot, ka to tāpat automātiski darīt nevar un nepieciešamas kārtīgas diskusijas.
«Es vēlos, lai nākamajā ES līderu samitā (28., 29. jūnijā) mēs neapmierināmies tikai ar automātisku sankciju pagarināšanu par sešiem mēnešiem, bet lai būtu īstas diskusijas,» sacīja Ero.
Bloka vēstnieki otrdien vienojušies, ka ES ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju jāpaliek spēkā vēl sešus mēnešus.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers maija beigās sacīja, ka ES vajadzētu apsvērt pakāpenisku ekonomisko sankciju atvieglošanu, ja Ukrainā būs vērojams attiecīgs progress.
ES piemēroja ekonomiskās sankcijas Krievijai pēc tam, kad 2014.gada 17.jūlijā virs nemierīgajiem Ukrainas austrumiem ar zeme-gaiss tipa raķeti tika notriekta Malaizijas aviokompānijas «Malaysia Airlines» reisa MH17 lidmašīna ar 298 cilvēkiem.
Ukraina lidmašīnas notriekšanā vainoja Maskavas atbalstītos Austrumukrainas kaujiniekus.
Krievijai piemērotās sankcijas jau no sākta gala izpelnījās pretrunīgus vērtējumus, un līdz «Malaysia Airlines» lidmašīnas katastrofai vairākas ES valstis, tostarp Vācija, Itālija un Ungārija, pret sankciju ideju izturējās vienaldzīgi.
Jau vēstīts, ka ES pagājušajā nedēļā par gadu pagarināja sankcijas, kas tika piemērotas Krievijai pēc Krimas okupācijas 2014.gadā.
ES ir arī iesaldējusi līdzekļus un aizliegusi iebraukt bloka valstīs vairākiem Krievijas un Ukrainas pilsoņiem, kas atbalstījuši kaujiniekus Austrumukrainā. Šie pasākumi ir spēkā līdz septembrim.