Pirms oficiālās sankciju pagarināšanas Krievijai atsevišķas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vēlas saņemt savu valstu parlamentu komentārus.
Ne visas ES valstis labprātīgi pagarinās sankcijas Krievijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai arī bloka vēstnieki otrdien vienojušies, ka ES ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju jāpaliek spēkā vēl sešus mēnešus, atsevišķas valstis pirms oficiālās šā lēmuma apstiprināšanas vēl vēlas sagaidīt savu valstu parlamentu komentārus.
Latvijas vēstniece ES Sanita Pavļuta-Deslandes gan atzina, ka saturiski šāds solis nevarētu ietekmēt lēmuma pieņemšanu.
Vēstniece arī norādīja, ka vakar notikušās tikšanās laikā diskusijas par nepieciešamību pagarināt sankcijas neesot bijušas, jo lēmums iepriekš ticis saskaņots. Taujāta, kad ministri oficiāli varētu apstiprināt lēmumu, vēstniece pieļāva iespēju, ka tas varētu norisināties piektdien, 24.jūnijā, taču daudz kas ir arī «prezidentūras rokās».
Sankcijas pret Krieviju bija noteiktas līdz jūlija beigām, bet tagad tās būs spēkā līdz 2017.gada janvārim. ES saista sankciju režīma nākotni ar Minskas pamiera līgumu izpildi.
ES pagājušajā nedēļā par gadu pagarināja sankcijas, kas piemērotas Krievijas okupētajai Krimas pussalai un Sevastopolei.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.