Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass un ārlietu ministre Marina Kaljuranda piektdien pauda nožēlu par britu lēmumu izstāties no Eiropas Savienības (ES), uzsverot nepieciešamību saglabāt stabilitāti un politisko skaidrību.
Igaunija pauž nožēlu par britu referenduma iznākumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Protams, mēs respektējam britu demokrātisko izvēli, bet tas nemaina faktu, ka viņu lēmums pamest Eiropas Savienību rada vilšanos. Mums no britu referenduma ir jāizdara secinājumi visai Eiropai un smagi jāstrādā, lai mēs nepazaudētu Eiropas Savienības vienotību,» paziņoja Reivass.
«Mums ir svarīgi, lai spēcīgās attiecības starp ES un Lielbritāniju turpinās, un mēs nevēlamies, lai referendumam seko ilgs politiskas neskaidrības un ekonomiskas nestabilitātes periods,» viņš piebilda.
Kaljuranda norādīja, ka britu referendums pagaidām neko nemaina Igaunijas pilsoņiem, kuri atrodas Lielbritānijā, vai plāno uz to doties.
«Galīgā izstāšanās no Eiropas Savienības, domājams, aizņems vairākus gadus, un turpmāko attiecību noteikšana pat vairāk. referendumam nav nekādas ietekmes uz britu dalību citās organizācijās, tostarp viņu ieguldījumu Igaunijas drošībā kā NATO dalībvalstij,» viņa uzsvēra.
Reivass arī pauda, ka britu referenduma ekonomiskie riski ir jāmazina.
«Eiropas Savienības un Lielbritānijas institūcijām ir jādara viss iespējamais, lai stabilizētu situāciju un samazinātu ekonomisko ietekmi uz valstīm, ekonomikām un eiro zonas finanšu institūcijām,» aicināja Igaunijas premjerministrs.
Jau ziņots, ka ceturtdien Lielbritānijā notikušajā referendumā par izstāšanos nobalsojuši 51,9% referenduma dalībnieku, bet par valsts palikšanu ES - 48,1% dalībnieku.